Presei

Rīgā, 1.07.2021.

Nr. 01_07_2021

Latvijas Republikas Ministru prezidentam

Krišjānim Kariņam

 

Zemkopības ministram

Kasparam Gerhardam 

un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram

Artūram Tomam Plešam

 

Atklāta vēstule aicinot meklēt kopsaucējus Latvijas dabas resursu apsaimniekošanā

 

Godātie Kariņa, Gerharda un Pleša kungi,

Vakar vairākas lauksaimniecības organizācijas iesniedza prasību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam, kurā pausts aicinājums veidot dialogu ar lauksaimniecības organizācijām.  (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lauksaimnieki-iesniegs-plesam-prasibu-veidot-dialogu-varetu-sekot-ari-lielaka-meroga-protesti.a410929/

Mēs, Latvijas vides organizācijas, iestājamies par dialogu un līdzvērtīgu sarunu starp dažādām nozarēm un interešu grupām. Lai arī formāli vides organizācijas tiek pārstāvētas dažādās darba grupās, kurās lemj par lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, visbiežāk vides sektors Zemkopības ministrijā un citos lēmumu pieņemšanas procesos netiek pienācīgi iesaistīts, uzklausīts un ņemts vērā. Mēs vēlamies atgādināt politikas veidotājiem -, ka vides organizācijas darbojas, balstoties vides un bioloģijas zinātnēs, un šo zinātņu atziņas ir jāuzlūko vienlīdzīgi ar citām, kas ne vienmēr tā ir noticis. 

Lauksaimniecības un mežkopības nozarēm ir ļoti liela ietekme uz klimata mainību, bioloģisko daudzveidību, apkārtējās vides kvalitāti kopumā, tāpēc vides prasības nedrīkst uzskatīt par apgrūtinājumu. Jāatceras, ka šīs nozares ir ļoti atkarīgas no dabas resursu pieejamības un kvalitātes, klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nopietna attieksme pret vides aizsardzību vistiešākajā veidā ir zemkopju un mežsaimnieku interesēs. Tomēr Latvijas dabas resursu izmantošanas politikas veidotāja Zemkopības ministrija attiecībā uz Eiropas Zaļā Kursa un ES Bioloģskās Daudzveidības Stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanu līdz šim izcēlusies ar piesardzību vai noraidošu pieeju. Vides organizācijas ir gatavas palīdzēt Latvijai īstenot tādu meža un lauksaimniecības politiku, lai nodrošinātu, ka Latvijā tā ir patiesi zaļa un sociāli atbildīga.

Mēs atbalstām premjerministra Krišjāņa Kariņa viedokli, ka nepieciešams meklēt kopsaucēju, un ierosinām izveidot Resursu ilgtspējīgas pārvaldības padomi, kas apvienotu vides, ekonomikas un sociālās nozares līdzvērtīgā pārstāvniecībā Latvijas dabas resursu apsaimniekošanai, nodrošinot virzību uz ilgtspējīgu attīstību. Lai veidotu līdzvērtīgu visu sektoru pārstāvniecību, ierosinām, ka šai padomei jābūt premjerministra, nevis atsevišķas ministrijas pārraudzībā. 

 

Ar cieņu

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonds 
Jānis Brizga, biedrība “Zaļā brīvība”
Elgars Felcis, Latvijas Permakultūras biedrība
Elita Kalniņa, Vides aizsardzības klubs
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonds
Jana Simanovska, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” 
Jānis Ulme, Vides izglītības fonds, Zemes draugi 
Kristīna Veidemane, biedrība “Baltijas Vides Forums”
Līga Brūniņa, biedrība “Baltijas krasti” 
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Kontakti: 

Jana Simanovska, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tel. 29296999

Dokuments pdf formātā lejupielādējams šeit

Vides aizsardzības klubs, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un balstoties uz 9.decembrī pieņemto Vides aizsardzības kluba domes lēmumu, norobežojas no Arvīda Ulmes VAK vārdā vienpersoniski izplatītā aicinājuma piedalīties 12. decembra “tautas sapulcē” plkst.12.00 11. novembra krastmalā.

Vides aizsardzības klubs uzskata, ka jebkādi aicinājumi neievērot valstī noteiktos pandēmijas ierobežojumus nav atbalstāmi.

VAK aicina – doties dabā, elpot svaigu gaisu, veicināt vienotību, atbalstu, līdzjūtību un sapratni.

Informācija medijiem                                            Rīgā, 2020.gada 24.novembrī

Vides organizācijas atkārtoti lēmušas saudzēt lūšus

          Šā gada oktobrī Vides konsultatīvā padome, tai skaitā to pārstāvošās 20 nevalstiskās vides organizācijas, izskatot jautājumu par lūšu medībām Latvijā, ir lēmušas par lūšu medību pārtraukšanu un „nulles limita” noteikšanu 2020/2021.gada lūšu medību sezonai. Lēmums 19.oktobra vēstulē darīts zināms Valsts meža dienestam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Lēmums, pieņemts balstoties uz šādiem argumentiem:

1) sugai un tās apsaimniekošanai ir aizsardzības statuss Eiropas valstu kopējā kontekstā; Dzīvotņu direktīva 92/43/EEK paredz 4.pielikuma sugas stingru aizsardzību, kas nozīmē, ka derogācija dalībvalstij jāpierāda, pamatojoties uz direktīvas 16.panta nosacījumiem;

2) sugas apsaimniekošana jāveic, izmantojot neinvazīvās metodes, turklāt visas Baltijas populācijas līmenī (kaimiņvalstis Lietuva, Igaunija lūšus nemedī);

3) medību rosinātāju rīcībā nav, kā arī vispārēji publiski pieejama nav uz zinātniskiem datiem balstīta informācija par lūšu radītiem apdraudējumiem cilvēkiem un nodarītiem postījumiem saimniecībām;

4) Valsts meža dienesta rīcībā nav ticamu, pārbaudāmu un zinātniski pamatotā ceļā iegūtu datu par lūšu populācijas apjomu un tās stāvokļa novērtējumu valstī (norādīts š.g. Valsts kontroles slēdzienā https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-vai-musu-vardi-sakrit-ar-darbiem-apsaimniekojot-medijamas -sugas);

5) lielo plēsēju, t.sk. lūšu pozitīva ietekme uz zālēdāju sugu populācijām (tās uzturot veselīgā un ierobežota skaita stāvoklī);

6) medību uzraugošās valsts iestādes VMD bažas par nespēju kontrolēt malumedības valstī (t.sk. uz lūšiem, kā to atzina VMD pārstāvis 2019.g. 1.oktobra VKP sanāksmē);

7) lūšu lielāka skaita un drošākas populācijas nepieciešamība ir tās sabiedrības daļas interesēs, kura grib gūt savu nepastarpinātu pieredzi ar šiem dzīniekiem sastopoties dabā.

          Taču 16.novembrī Valsts meža dienesta sasauktajā darba grupas sanāksmē lūšu medību limita noteikšanai 2020/2021.gada medību sezonai, Vides konsultatīvās padomes lēmums par „nulles limitu” tika uzklausīts, bet netika atbalstīts. Nomedīšanas limits Eiropā stingrā aizsardzības statusā esošai direktīvas sugai Latvijā tiek turpināts plānot arī šogad, neskatoties uz 20 vides organizāciju ekspertu argumentētu lēmumu, kā arī Valsts kontroles 2019.gada 14.maija revīzijas ziņojumu Nr.2.4.1-16/2019„Vai medījamās sugas apsaimniekojam tālredzīgi”.

          VKP ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā. VKP sastāvā ir 20 biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir vides aizsardzība.

Informāciju sagatavoja:

Andis Liepa

29136137