1. gada 14. novembrī

Latvijas Republikas Ministru kabinetam

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot kailcirtes piekrastē, kur līdz šim tās bijušas aizliegtas, kā arī samazinot koku ciršanas caurmēru. Igaunijas piemērs šajā procesā minēts kā pozitīvs pamatojums šīm izmaiņām.

Patiešām, Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi mīkstinātas vides prasības meža nozarei. Ir samazināts atļautais ciršanas caurmērs un vecums, samazināti ierobežojumi maksimālajam kailcirtes izmēram, bet no vides viedokļa šie noteikti nav pozitīvi piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties. Meža galvenā ekoloģiskā vērtība ir dot mājvietu reģionam raksturīgajai bioloģiskajai daudzveidība un absorbēt ogļskābo gāzi un uzkrāt oglekli, un to šādas izmaiņas ietekmē negatīvi.

Kad Igaunijā tika virzītas jaunākās izmaiņas - ciršanas caurmēra samazināšana eglēm auglīgākajos augsnes tipos, vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja to kompensēt ar lielāku stingri aizsargātu mežu teritoriju šajos augsnes tipos. Nevēlēšanās pieņemt mūsu piedāvājumu radīja lielu publisku neapmierinātību ar meža nozares attīstību kopumā. Lai arī izmaiņas pieņēma, kā arī apmierināja kompensācijas prasību un valdība piekrita veidot jaunas aizsargājamās teritorijas 30000 ha platībā, mežu nozares reputācija tika nopietni iedragāta, un šobrīd Igaunijā plašumā vērsusies visdažādāko veidu pretošanās neilgtspējīgām mežsaimniecības praksēm. Igaunijas vides NVO, daudzi zinātnieki un plaša sabiedrība vēlas mežsaimniecību, kas patiesi ņem vērā mežu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību, nevis vadās tikai pēc pēdējās.

Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši. Mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas organizācijām un esam pārliecināti, ka tās spēj jums šajā ceļā palīdzēt.

Ar cieņu,

Siim Kuresoo, Igaunijas Dabas fonds/Estonian Fund for Nature

Ojar Kristal, vides aizsardzības biedrība Sorex

Kai Allikas, Igaunijas Zaļā kustība/Estonian Green Movement

Siim Vahtrus, Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center

Meelis Mägi, nevalstiskā organizācija West Coastland

Kadi Alatalu, biedrība Nõmme Tee Selts

Andres Kalamees, Igaunijas Ornitoloģijas biedrība/Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia

 

Kontaktpersona: Siim Kuresoo, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , +3727428443

 

PARAKSTĪT PETĪCIJU ŠEIT

 

Latvijas Republikas Ministru Prezidentam
Mārim Kučinskim

Kopija: Zemkopības ministram
Jānim Dūklavam

Par Latvijas mežiem!

Latvijas meži — mūsu valstij būtiskākais dabas resurss — jau gadiem piedzīvo intensīvu izmantošanu, un to apsaimniekošanā netiek vienlīdzīgi ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās vajadzības. Tagad Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un aktīvi virza apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz vēl intensīvāku meža izmantošanu — kailcirtes jaunās platībās piekrastē un tievāku koku ciršanu kailcirtē visā Latvijā.

Šie grozījumi neparedz nekādus ierobežojumus kailciršu koncentrēšanai un nekādus citus pasākumus meža dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanai. Nav izvērtēts, kāds ir piekrastes iedzīvotāju un viedoklis par grozījumiem un to ietekmi uz viņu dzīvi. Grozījumiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumi tiek virzīti, ignorējot valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu.

Ir skaidrs, ka Grozījumi samazinās veco mežu platības un pastiprinās mežu fragmentāciju. Grozījumu virzītāji mežu uzlūko tikai kā koksnes ieguves vietu, taču Latvijas sabiedrībai tas nozīmē daudz vairāk. Meži ir mūsu visu, nevis tikai vienas nozares resurss.

Mēs prasām nepieļaut turpmāku mežizstrādes intensificēšanu Latvijā un cinisku Latvijas Republikā spēkā esošo pamatlikumu un sabiedrības interešu ignorēšanu. Mēs prasām nepieņemt Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”.

Kučinska kungs, vai tiešām Jūsu dāvana Latvijai simtgadē būs jaunas kailcirtes mūsu mežos?

Vārds, uzvārds
Dzīvesvieta

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim
Latvijas Republikas Zemkopības ministram Jānim Dūklavam

No: CCB

Mēs zemāk parakstījušies Baltijas jūras valstu vides NVO pārstāvji aicinām Latvijas Republikas Ministru prezidentu Māri Kučinski un Zemkopības Ministru Jāni Dūklavu apturēt virzīt Latvijas Zemkopības ministrijas virzītos grozījumus MK noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kuru mērķis ir atļaut koku ciršanu kailcirtēs Baltijas jūras un Rīgas jūras līču piekrastes ierobežotās saimnieciskās darbības joslā esošajos mežos.

 Līdz šim Baltijas jūras un Rīgas jūras līču piekrastes ierobežotās saimnieciskās darbības joslā bija atļauts veikt tikai ierobežotu mežsaimniecisko darbību - izlases cirtes 5 km joslā no piekrastes, un pilnībā aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē 300 m joslā pie jūras. Piedāvātie MK noteikumu grozījumi paredz atļaut cirst mežu kailcirtēs sākot ar 301. metru (atsevišķos gadījumos jau sākot ar 151. metru apdzīvotās vietās - ciemos) no krasta līnijas. Uzskatam, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas pasludinātiem piekrastes ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, kā arī ar šādu rīcību tiek apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un tādi Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājami biotopi kā “mežainas piejūras kāpas” un “veci vai dabiski boreāli meži”, jo tieši Baltijas jūras piekrastē, pateicoties ilgstoši pastāvējušiem ciršanas ierobežojumiem, šobrīd ir daudz bioloģiski vecu mežaudžu.  Koku ciršana kailcirtēs atbilstoši piedāvātajiem MK noteikumu grozījumiem valsts mežos (kādu piekrastē ir vairākums) var nonākt arī pretrunās ar FSC meža apsaimniekošanas standartu prasībām.

Baltijas jūras meži vēsturiski apsaimniekoti par prioritāti izvirzot rekreāciju un vides aizsardzību, taču piedāvātie MK noteikumu grozījumi rada iespaidu, ka turpmāk par prioritāti faktiski kļūs koksnes komerciāla ieguve

Aicinām Latvijas valdību nepieņemt šādus grozījumus, kas apdraudēs un degradēs līdz mūsdienām saglabājušos piekrastes ekoloģiski vērtīgo un relatīvi mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēto ekosistēmu, radīs augsnes erozijas un vējgāžu riskus piekrastē un samazinās Baltijas jūras piekrastes rekreācijas vērtību, tā kā mežus šajā joslā cilvēki aktīvi izmanto gan pastaigām, gan ogošanai un sēņošanai.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka piedāvāto MK noteikumu grozījumu publiskā apspriešana bija formāla, vides aizsardzības nevalstisko organizāciju viedokļi netika ņemti vērā, tādējādi nav notikusi pienācīga piedāvāto MK noteikumu grozījumu ietekmes uz vidi novērtēšana, lai gan grozījumi skar visu Latvijas jūras piekrasti un var atstāt būtisku ietekmi uz dabas vērtībām ilgtermiņā.

 

Rīgā, 2017. gada 20.oktobrī

loader