pav

 

Valdības sagatavotie priekšlikumi Aizsargjoslu likumam uz 3. lasījumu: (VAK piedāvājums – ar sarkanu)

 

1) izteikt 37.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

3) aizliegts veikt kailcirtes 50 metrus platā joslā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, izņemot mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis (baltalksnis veido vismaz 80% no mežaudzes koku skaita un valdaudzes vecums pārsniedz 30 gadus), koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis (baltalkšņi ir vismaz 80% no mežaudzes koku skaita, valdaudzes vecums nav mazāks par 30 gadiem), ievēro šādus nosacījumus:

a)      saglabā augtspējīgus ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles,

b) aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 10 grādus,

c) aizliegta koku ciršana no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam,

d) cirsmas garums nepārsniedz 30 metrus gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu,

e) minimālais attālums starp cirsmām, kā arī minimālais attālums no cirsmas līdz izcirtumam vai mežaudzei, kuras vecums nepārsniedz 10 gadus (lapu kokiem, izņemot ozolus) vai 20 gadus (skuju kokiem), vai mežaudzei, kuras augstums nepārsniedz 5 metrus, ir 60 metri,

f) kokmateriālu treilēšanas ceļu ierīko paralēli virszemes ūdensobjekta krastam ne tuvāk kā 10 metrus no tā,

g) atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80% no kopējā ieaugušo koku skaita.

h) ja kailcirtē izcērtamā platība robežojas ar kaimiņu īpašumā esošu egļu mežaudzi (arī tad, ja kaimiņu īpašums vairs neatrodas aizsargjoslā), gar robežu jāsaglabā vismaz 10 metrus plata kailcirtē neizcirsta buferjosla, kurā mežaudzes šķērslaukumu aizliegts samazināt zem kritiskā šķērslaukuma reizināta ar koeficientu 1,5. [lai pasargātu kaimiņu īpašumu no vēja postījumiem]

 

2) izteikt 37.panta 1.2 daļu (kas ir pieņemta otrajā lasījumā) šādā redakcijā:

 “(12) Veicot galveno cirti, ievēro šādus nosacījumus:

1) aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus;

2) aizliegta koku ciršana no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.”

 

3) 37. panta pirmās daļas 5.punkta “e” apakšpunktu apstiprināt 2. lasījuma redakcijā:

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis.

Ar sarkanu – Vides Aizsardzības kluba papildinātais priekšlikums.

Papildus pašreiz apspriežamajiem grozījumiem, VAK uzskata par optimālu saglabāt pašreizējos nosacījumus meža apsaimniekošanai upju un ezeru aizsargjoslās, atzīstot par pilnīgi nepieļaujamu galveno cirti 10 metru joslā gar ūdeņiem un kailcirti pārējā aizsargjoslas platībā visur, kur baltalkšņi nav dominējošā suga. VAK vērš uzmanību, ka arī pašreizējā likumdošana ļauj cirst visā aizsargjoslā kokus citā cirtē, ja tas nepieciešams, piemēram, specifiska upes vai ezera biotopa apsaimniekošanai saskaņā ar ikreizēju DAP rekomendāciju-saskaņojumu un sertificēta biotopu eksperta atzinumu, tāpat nepieciešamības gadījumā visā aizsargjoslas platumā atļautas sanitārās vienlaidus un krājas kopšanas cirtes, kas dod iespēju savlaicīgi un legāli novākt sabrūkošas mežaudzes ar zemu ekoloģisko vērtību, līdz ar to nav nekāda pamatojuma ūdeņu aizsargjoslās atļaut kailcirtes vai galveno cirti 10 metru joslā gar ūdeņiem.
VAK uzskata, ka meži un zaļās joslas ūdeņu tuvumā ir kā vērtīgas zaļās saliņas, kuras vēl paglābušās no mašinizētās mežizstrādes biznesa un lielā mērā saglabājušas savu bioloģisko vērtību un ainavisko pirmatnību, kam tā arī būtu jāpaliek turpmāk.