Presei

Vides aizsardzības klubs  ir nosūtījis vēstuli Latvijas Republikas premjeram ar lūgumu izvērtēt Latvijas atbildīgo glābšanas un pašvaldības dienestu  savstarpējo sadarbību informējot sabiedrību ārkārtas situāciju gadījumā.

Lūdzam izvērtēt gadījumu kad Olainē naktī uz 29.jūniju dega ķīmisko atkritumu noliktava un vietējie iedzīvotāji par notikumiem uzzināja tikai rīta ziņās. No ugunsgrēka sākšanās brīža neilgi pēc pusnakts līdz  rītam iedzīvotājiem nebija  iespējams saņemt informāciju, kas notiek. Zvanot uz  pašvaldības policiju informāciju nevarēja saņemt. Olaines iedzīvotāji pavadīja nakti vērojot melnus dūmu mutuļus un skanot sprādzieniem. Tas radīja dažādas baumas . Uzskatam ka Latvijai ir nopietni jāpievēršas  valsts un pašvaldību dienestu  darbības saskaņotībai. Ir absolūti neizprotami arī  fakts, ka Olaines pašvaldība  pirmo informāciju Olaines mājas lapā ievietoja 9.30 , ir noteikti jāpārdomā kā tiek operatīvi informēti pašvaldības dienesti un amatpersonas. Augstu novērtējot glābšanas dienestu darbu pieprasām pievērst uzmanību iedzīvotāju informēšanas jautājumiem ārpus darba laika. Kā zināms nelaimei darba laika nav.

https://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas

2018. gada 15. maijā                                  Informācija plašsaziņu līdzekļiem 

Mūzika, dzeja un māksla Arkādijas parkā Pārdaugavas svētkos 2018

Pārdaugavas izpilddirekcija ciešā sadarbībā ar Pārdaugavas izglītības, kultūras, sporta iestādēm un organizācijām, dažādiem uzņēmējiem un radošiem pārdaugaviešiem 2018. gada 19. maijā jau devīto reizi īstenos ikgadējos Pārdaugavas svētkus – vienu no lielākajiem notikumiem Rīgas kreisajā krastā! Šo svētku ietvaros 19. maijā no pulksten 16.00 līdz 19.00 Austras biedrība aicina baudīt mūziku, dzeju un mākslu Arkādijas parkā uz saliņas Mārupītes krastā.

Austras biedrības veidotajā svētku sadaļā – mūzikas un mākslas telpā “Mārupītes lokā” – piedalīsies radošas personības, kurām laika gaitā izveidojusies cieša saikne ar šo īpašo Rīgas daļu – Pārdaugavu. Muzicēs dziesminieki Āris un Saulceris Ziemeļi, Anta Eņģele, Arnis Miltiņš, Silvija Silava, Vilnis Punka, Inta Pauļuka un ukuleles draugu klubiņš, kā arī etno mūziķis Kārlis Rudra Jirgens. Savu pasauli dzejas skatījumā klausītājiem atklās dzejnieki Arvīds Ulme, Agita Draguna un Zane Daugule, bet ar saviem mākslas darbiem priecēs mākslinieks Ludvigs Bērziņš. Pasākuma programmu vadīs Dzintars Tilaks.

Austras biedrības pārstāvji vēsta: "Pārdaugava mums ir ļoti mīļa, jo romantiskais Arkādijas parks vienmēr ir uzrunājis radošas personības, tostarp arī dziesminiekus. Varbūt tieši šī iemesla dēļ pirms 10 gadiem O.Vācieša ielā Signes Sniedzes mājvietā Austrasbērnu un draugu pulciņā tika dibināta Austras biedrība. Pirmajā biedrības gadā tika rīkoti un svinēti vērienīgi Arkādijas parka svētki ar plašu programmu un krāsainām uguns strūklakām. Savukārt pirms pieciem gadiem Rīgas svētku laikā notika Arkādijas folkfestivāls, kurā astoņu stundu programmā piedalījās dziesminieki (arī Austrasbērni) no visas Latvijas. Tāpēc esam ļoti priecīgi, ka Pārdaugavas svētku programmā jau otro gadu varam piedāvāt savu mūzikas un mākslas telpu “Mārupītes lokā”, kopā pulcējot Pārdaugavas dziesminiekus, dzejniekus un māksliniekus."

Svētku sadaļu "Mūzikas un mākslas telpa "Mārupītes lokā"" rīko Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija un Austras biedrība, atbalsta Rīgas dome. Ieeja pasākumā brīva un atvērta ikvienam interesentam. Plašāka informācija atrodama Austras biedrības mājas lapā www.austrasbiedriba.lv .

Plašāku informāciju par Pārdaugavas svētkiem, iepazīstot arī svētku kopējo programmu, var gūt gan šo svētku sociālo tīklu lapā https://www.facebook.com/pardaugavassvetki/, gan mājas lapā https://www.pardaugavassvetki.lv/. Aicinām arī pievienoties pasākumam šeit: https://www.facebook.com/events/2153719788217094/.

 

Sagatavoja

Inese Muižniece

www.austrasbiedriba.lv

Deviņi iedzīvotāji no desmit:

Riepu krāvumus no Starta ielas bija jāizved pāris mēnešu laikā pēc atrašanas

Informācija plašsaziņas līdzekļiem - 

07.02.2018.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 85% uzskata, ka atbildīgajiem dienestiem būtu jānodrošina neatļauto riepu krājumu izvešana un pārstrāde uzreiz pēc to atrašanas vai pāris mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka riepām no Rīgas lielākā pretlikumīgā riepu krāvuma Čiekurkalnā bija jābūt jau izvestām, liecina Vides aizsardzības kluba (VAK) veiktais pētījums, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS".

Aptauja arī atklāj, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu uzskata, ka nelegāli uzkrāto riepu krāvumu ir jāpārstrādā par valsts līdzekļiem.

“Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka nelegālo riepu krāvumu veidošanās pilsētā satrauc ne tikai vides aktīvistus, bet arī lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt viņi vēlas daudz aktīvāku atbildīgo dienestu iesaisti problēmas risināšanā, tostarp, izmaiņas likumdošanā, kas ļautu valstij šādus riepu krājumus izvest un pārstādāt par budžeta maksātāju līdzekļiem,” iedzīvotāju aptaujas datus komentē biedrības “Vides aizsardzības klubs” prezidents Arvīds Ulme. 

Ņemot vērā, ka lielākais vairums jeb 61% aptaujāto atzīst, ka nolietotās riepas atstāj servisā, Vides aizsardzības kluba prezidents vērš uzmanību uz vēl kādu bīstamu tendenci.

“Pieņemu, ka cilvēki, kuri savas nolietotās riepas atstāj autoservisos, tic, ka šie bīstamie atkritumi tiks savākti un pārstrādāti. Taču ir tādi komersanti kā SIA “Nordic Recycling", kam ir izsniegta licence riepu apsaimniekošanā, kas diemžēl lauž sabiedrības uzticību. Lai gan formāli tas nepārkāpj noteikumus, jo neatļauti lielus riepu apjomus neveido vienuviet, taču realitātē "Nordic Recycling" šīs riepas atstāj autoservisos, nevis savāc pārstrādei. Līdz ar to daudzos autoservisos veidojas bīstami un neatļauti riepu krāvumi,” zina stāstīt Arvīds Ulme.

Biedrības vadītājs arī norāda, ka daudzviet Latvijā izveidojušies riepu kalni pārsniedz to pieļaujamo apjomu vai uzglabāšanās ilgumu, jo uzņēmumiem, kuru pārraudzībā ir šo atkritumu pārstrāde, realitātē nav attiecīgās kapacitātes tos uzglabāt un nodot pārstrādei vai pārstrādāt pašiem atbildīgi, droši un atbilstoši visiem noteikumiem.

Pēc VAK domām, šādu situāciju varētu novērst, izstrādājot caurspīdīgus, detalizētus un skaidri definētus noteikumus atkritumu apsaimniekošanas licences izsniegšanai. Šādu soli kā labāko iespējamo risinājumu atbalstījuši arī 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas norādījuši, ka nepieciešams ieviest stingrāku normatīvo regulējumu.

Vides aizsardzības klubs aicina valsti, nekavējoties izvest ārā riepas no Starta ielas 7 un 7a, un nodrošināt to pārstrādi; izstrādāt stingrāku kārtību un prasības Atkritumu apsaimniekošanas likumā par to, kā notiek riepu savākšana, pārstrāde un šī procesa kontrole jeb uzraudzība; skaidrāk definēt riepu pārstrādes prasības, lai tās nekrātos nevienam nevajadzīgos riepu blokos; noteikt lielāku atbildību riepu importētājiem un augstākus sodus par prasību neievērošanu un iekasēt dabas resursu nodokli par riepām un par šo naudu organizēt riepu savākšanu un pārstrādi, ja privātie apsaimniekotāji nespēj to nodrošināt.

Pētījumu veica Vides aizsardzības klubs sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS laika posmā no 17. līdz 22. janvārim. Tās laikā tika aptaujāti 1005 iedzīvotāji visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Saites uz vizuālajiem materiāliem: