2017.gada 22.aprīlī VAK rīkoja talku Jūrmalā, Pils ielas 1 (Undīnes) tuvumā - tika sakopts kāpu mežs, uzsākta kāpu biotopa atjaunošana - daļēji izcirsts krūmu un jauno kļavu apaugums, iestādītas ap 200 priedītes, sakopti tie nedaudzie atkritumi, kas tur bija sastopami.

VAK iecerējis arī turpmāk sistemātiski rūpēties, lai šajā vietā atjaunotos kāpu mežs kā aizsargājams biotops - tiks ierobežots krūmu aizzēlums, pēc vajadzības vēl stādītas priedītes vai veikti citi darbi, konsultējoties ar meža biotopu ekspertiem.

Foto no talkas:

   
   

 


 

15. aprīlis, sestdiena,7.15 – snieg, auksti, tikai 2 grādi virs nulles. 11.00 pulcēšanās Strazdupītes talkai, sakopt upīti, tās krastus Lieldienām – cilvēku priekam, uzlabot upes straumi, izvācot kokus un atkritumus, palīdzēt zivīm, tā atbrīvojot tām atņemto dzīvības telpu. Talkas organizatori -  Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļa, biedrība „GiiBii”, piedalās Vides aizsardzības kluba biedri. Vai cilvēki atnāks? Ir taču siltāk, ērtāk...palikt  mājās, un apstākļi, un pārliecības...,nepārliecinātība vai jautājumi, uz kuriem nav pareizās atbildes?

Sniegs mitējies, esam klāt, Kaspars no GiiBii ar grābekļiem mūs jau gaida, ir jau pašiem savi arī līdzi, sagādāti maisi un darba cimdi. Tepat Uģis, pienāk Anda, ar riteni piebrauc Juris: „Re, man ir garie zābaki, varēšu brist upē, lai koku gabalus vilktu, tie aizsprosto upi!” Tad vēl kāds pienāk un vēl....,esam jau krietns pulciņš, dodamies uz upītes iztekas vietu – Dambjpurvezeru. Tur – talkas sākums, darba cimdi, tukšie maisi, vieta pusdienām un karstai tējai. Un bērniņi arī talciniekiem līdzi,saskaitīju septiņus,mazākajam ne vairāk par 3 gadiem. Kaut arī nu nepavisam nav silts laiks, mājās TV, kompji ar datorspēlēm, draugi....Bet te? Te – mežs, un ezers ar gulbjiem, pīlēm, citiem putniem, Strazdupīte ar strazdu dziesmām, zivīm, kurām tajā dzīvot grūti, trūkst gaisa, nav vietas, nav ceļa brīvam peldējumam, plastmasas pudeles, koku gabali, maisiņi, papīri..., piesārņota. Jāpalīdz, ne jau vienmēr tas ir viegli...Domāju – tā zivs, karūsa, vai cita, nez cik tālu no upes iztekas uz priekšu tiks...un kas to ceļa galā gaida?

Valentīns raizējas: „Zāģi vajag, lai tos baļķēnus pazāģētu, un malka citiem, piknika vietai būs!Cimdi, maisi vai ir visiem? Grābekļu pietiks?” Pienāk Valdis, ciešs rokas spiediens - ”Dodamies strādāt!” Arī VAK seniors Oskara k-gs ir atbraucis. Saskaitījām, esam sapulcējušies 25. Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām. Iepazināmies ar vietējiem iedzīvotājiem – Uģi, Ludmilas –k-dzi. Pensionētā skolotāja jau talciniekiem enerģiski stāsta, rāda īpaši piesārņotās problēmvietas: „Mēs jau te talkojam dažreiz. Re, melnie maisi ar atkritumiem, tos savācām, koku gabalus, citas drazas gan, no upes izvilkt grūti...Sirds sāp, tik piesārņots viss , bet tik skaista vieta – ezers ar gulbjiem, te vasarā peldamies. Un upīte, tur kādreiz zivis makšķerēja. Tagad? Nav upē zivju, nav....Ja nu kāda, aizmaldījusies. Un mežā – ir ogas, sēnes. Atbrauciet vasarā, tad redzēsiet, cik te skaisti, kad zaļš viss. Jā, skola tepat. Bet bērnus, talkojam, sakopjam, redzējusi neesmu. Kāpēc? Nu laikam kaut kas ar to audzināšanu  nepareizi...Kas man palīdz lasīt tos atkritumus? Ehh, es pati, pensijā, laika daudz, kāds kaimiņš vēl atnāk kādreiz palīgā. Dzejoli pat sacerēju – par Strazdupīti, vietējiem patīk, pēc pusdienām nolasīšu. Bet tagad ejam, parādīšu, kur visvairāk vajag pastrādāt!”

Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām.  Uģis, Ludmilas k-dze, Kaspars no GiiBii (viņiem te netālu biroja telpas) satraukti, noraizējušies par vides piesārņotību, tās aizsardzību, sakopšanu šajā rajonā, mums pastāsta savādas lietas. Uzzinām, ka Strazdupīte kaut kad,  dabiskajā savā ceļā esot ietecējusi Juglas ezerā, vispirms gan pārpurvotā vietā, tad caur to ezerā. Purvs, ceļot jaunbūves, nosusināts, upe palikusi bez dabiskās ietekas, un tā mākslīgi izveidota....kanalizācijā. Hmm, upe ietek kanalizācijā??? Iznīcināta dabiskā ekosistēma?
Un zivis? Uz kurieni tās upē peld? Domāju, vai zivis arī mēdz būt tik gudras, lai peldētu... atpakaļ...,uz ezeru?  Ludmila raizējas: „Par maz atkritumu tvertņu. Mežā ir, pie upītes nav. Bet pie upītes arī vajadzētu! Un pie ezera vairāk!” Paskatāmies, pie upītes neredzam nevienu. Nav jau nav cilvēki tik ļaunprātīgi, ja būtu miskastes pietiekamā daudzumā (jā, un arī tās regulāri kāds izvāktu), tad jau nu tomēr upē, arī mežā, to atkritumu būt mazāk gan.” Uģis mūs vēlreiz aizved līdz aizdomīgiem grāvīšiem, kas joprojām iziet no privātmāju teritorijām. Redzam, kādā ir netīri pienaini pelēks ūdens, it kā pēc ziepju škīduma smaka, ietek upītē. Netālu no daudzdzīvokļu mājām – tur, kur lielie atkritumu konteineri, aizdomīga dzelzs truba upes krastā ierakta, var jau būt – tīrs notekūdens. Turpat, upē samesti krēsli, veci dēļi, putekļusūcēja atliekas, citas drazas. Bet lielie konteineri taču blakus!Uģis stāsta – bērni spēlējas, velk ārā, štābiņus taisa. Kāpēc? Rotaļlaukumu, iekārtotu vietu sportošanai trūkst? Bet..., ja talkotājiem nebūtu jādarbojas ar atkritumu, drazu, tukšo plastmasas pudeļu vākšanu, tad varbūt varētu...palīdzēt izveidot pastaigu takas bērniem, lielajiem, kādu atraktīvu laukumiņu bērniem sportošanai, varbūt pat no tiem pašiem kokiem, kas no upītes izvilkti. Atcerējos Tērvetes dabas parka takas un objektus. Tad kāpēc tomēr tik daudz to plastmasas pudeļu upēs, visapkārt, aizvien? Blakus talkas vietai – veikals „Maxima”. Iepakojumu depozītu sistēma? Lasīts, dzirdēts par to, esot ārzemēs, kaimiņvalstīs. Jā, jā, pie mums arī esot. Bet vai pietiekami plaši? Cik veikalos ir būts, neesmu redzējusi, ka tukšās plastmasas pudeles, citu taru, var nodot veikalā, automātā, pretī par to saņemot naudu vai čeku, ko var izpirkt uz vietas veikalā. Tad varbūt tas -  uzdevums deputātiem, esošiem un nākamiem – pacīnīties par šīs sistēmas plašāku ieviešanu? 

Talka. Sadalāmies 2 grupās. Viena grupa -  strādās gar upes krastu līdz ceļam, otra, pretējā pusē. Upe, tuvāk ezeram, tīrāka – upes straume vēl jūtama, un arī vietējie iedzīvotāji bija talkojuši. Otrā pusē – njā, liekas pat, vienā talkā visu nepaveikt. Grūtākais jau tos slapjos kokus, sadzīves tehnikas, krēslu gabalus ārā vilkt. Meklēju, skatos, kur tad ir tā zivs, karūsa? Taču jānoskaidro, uzdevums dots – cik tālu no upes iztekas ezerā tā var tikt. Ejot gar upes krastu, redzu pudeles, kokus, kurus varu aizsniegt, jāmēģina izvilkt. Satieku Kristīni ar 3 pavisam maziem bērniņiem, mazākais - lielu papīra gabalu no upes krasta uz jau salasīto kaudzīti nes. „Mums vajag maisu, mēs jau te daudz salasījām,” smaida Kristīne. Maiss tūliņ būs, bet domāju – bērniem auksti, ledains vējš, kur Kārlis ar katliem, ūdeni karstai tējai un talcinieku zupai. Kārlis solīja, Kārlis būs, un zupa, un tēja, desiņas ar štovētiem kāpostiem, mēs jau iepriekš visu sarunājām – kas nesīs pašu lasītu zāļu tēju, kas desiņas... Bet pusdienās uz galda ir gan sēnītes, gan rosols, gan cepumu paka, kas no kura. Aizmirsu Kristīnei un bērniem pavaicāt: „Vai zivi neredzējāt?” Skatos upē, neredzu nevienu zivi, pat ne ūdens riņki vai burbuli, pazīmes, ka dzīva radība kaut kur ir...Otrpus ceļam Oskara k-gs stāvā krastā, aizelsies, piekusis, maiss gandrīz pilns. Saucu:„Atpūtieties, Jūs jau tik daudz izdarījāt, lai jaunie vēl pastrādā!”  Juris ar garu ķeksi velk satrupējušos koku gabalus, Uģis stiepj uz kaudzi. Iespaidīgs krāvums. Gribas jautāt – „Zivis neredzējāt?”, bet baidos – smiesies, teiks: „Strādā, nāc palīgā, tad zivis būs! Zivis meklē, kur dziļāk, bet cilvēks...” Nu labi, ar zivīm skaidrs, bet ar cilvēkiem, ne gluži. Jo, ja mēs, kaut tie, kas te esam, būtu domājuši vien par savām ērtībām, vai tad...būtu te, pie Strazdupītes, austumā, ledainā vējā..?

Beidzot satieku Valentīnu, velk no upes ārā koka gabalus kopā ar biedriem, puikas palīdz, sauc: „Mēs zivi redzējām! Nejauši izvilkās, tā bija karūsa!Rokā paturēju, atpakaļ upē palaidu, lai dzīvo.”  Jā, līdz pusupei zivs tika, bet, vai elpas pietiks,tur, kur tie ziepjaini baltpelēkie ūdeņi upē ietek? Un tālāk, uz kurieni....? 

Tuvojas pusdienlaiks, dodamies uz karstās tējas, zupas un desiņu vietu, tur pie ezera...Ir jau daži te, sasiluši, paēduši, daži vēl blakus  strādā. Mazā meitene, Uģa meitiņa Agate, zvejo..., ar kociņu...,plastmasas maisiņus no ezera. Kaspars sauc, „Vēl tikai to ezera piekrastes gabaliņu vajadzētu patīrīt, tur gulbji, pīles pulcējas. Pudeles peld un cēlie gulbji starp tiem. Baltie putni groza kaklus, un pat liekas, kā piekrizdami, māj ar knābjiem...,”jā, jā, tas ir pareizi, labi, tas, ko jūs darāt.....” 

Pusdienas paēstas, Ludmila savu dzejoli – veltījumu Strazdupītei nolasījusi, konkursi notikuši, balvas pasniegtas – gan par labāko ideju upes aizsardzības uzrakstam, gan čaklākajam talciniekam....Un tomēr, liekas, to nevajadzēja, jo centās, daudz izdarīja....visi, gan lielie, gan mazie. Uzraksts, ar balsu vairākumu izvēlēts, uz koka plāksnes ar marķieri uzrakstīts, pie staba pienaglots, vēl tikai jānes, jāierok upes krastā, tur, kur to atkritumu bija visvairāk....Valentīns paņem stabu ar uzrakstu un nes.....”Zini, dīvainas vīzijas man to stabu nesot, rīt Lieldienas...” „Galvenais,jau, Valentīn, tas uzraksts uz plāksnes, un cerība...,ka cilvēki sapratīs.”

UPI ZIVĪM, KOKUS PUTNU DZIESMĀM, ATKRITUMUS MISKASTĒ!

PĒC TALKAS. Jāpalūdz Kasparam, lai paseko, cik ilgi tas mūsu ieraktais stabs ar uzrakstu paliks savā vietā....Jāpaseko, lai visi atkritumu savlaicīgi tiek aizvesti. Tāpat jāzvanās, jāorganizē, lai savākto koku, dēļu kaudzes izved. Jā, un atdzejot vietējās dzejnieces, pensionētās skolotājas Ludmilas k-dzes dzejoli...Te, pagaidām, mēģinājums vienam pantam:

Vai būs..., ka nicīgi mēs teiksim:

„Tā nav upe, bet kāds apmāns!

Grāvis smirdīgs, jārok ciet!”

Atlidos strazdi...ik pavasari,

meklēs Strazdupīti, mūsu upi.

Tās vairs nav.....

Par saskatītajiem vides aizsardzības pārkāpumiem, problēmjautājumiem, talcinieku ierosinājumiem apkārtējās vides un rekreācijas iespēju uzlabošanai informēsim Rīgas domi, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Veselības inspekciju....

 

Rakstu sagatavoja: Valentīns Jeremejevs, Jolanta Vikmane


 

 

Biedrības par Zaļu pierīgu

un Mārupes novada un Olaines novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas

 

ATKLĀTA VĒSTULE

 

Mārupes novada domei

Olaines novada domei

Lielrīgas Reģionālai vides pārvaldei

Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrijai

Saeimas Tautsaimniecības komisijas Vides apakškomisijai

  

Cenas tīrelis agrāk bija lielākais Latvijas purvu masīvs.[1] Unikālā dabas vietas platības kūdras ieguves rezultātā ir samazinājusies vairāk nekā par pusi. No Latvijas ievērojamākā purva (8983 ha) saglabāta samērā neliela daļa dabas liegumu „Cenas tīrelis” (2133 ha) un „Melnā ezera purvs” (317 ha) teritorijā.

Ievērojot serificētu dabas ekspertu Ineses Silamiķeles un Rolanda Lebusa atzinumus par paredzamās kūdras ieguves Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā ietekmi uz dabas vērtībām, kuros minēts, ka:

 

1)      Dabas liegums „Cenas tīrelis” iekļauts starptautiski putniem nozīmīgo vietu (PNV) sarakstā. Tomēr dabas lieguma robeža nesakrīt ar PNV robežu. Šādas teritorijas, kur PNV robežas aptver plašākas teritorijas nekā Latvijā noteiktās īpaši aizsargājamās teritorijas, ir vairākas (28) un pret Latviju 2007. gada 27. jūnijā tika uzsākta pārkāpuma procedūra lietā Nr.2007/2189. Lai zinātniski izvērtētu, kurām teritorijām nepieciešamas robežu izmaiņas, 2008.-2009. g. Latvijas Dabas fondā tika realizēts projekts “Eiropas Padomes Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību izpildes nodrošināšana Latvijā”. Tā rezultātā ir ierosināts paplašināt arī dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas (sk. shēma)[2]

 

2)      Tieši robežojoties, ārpus dabas lieguma administratīvajām robežām, atrodas vēl apmēram 350 ha Cenas purva platību, kurās tiek plānots iegūt kūdru. Ņemot vērā, ka dabas liegums “Cenas tīrelis” atzīts gan par Natura-2000, gan starptautiski putniem nozīmīgu vietu, būtu lietderīgi šo, vēl mazskarto purva platību, pievienot dabas liegumam. Tādējādi tiks novērsta būtiskam apsaimniekošanas pasākumam – meliorācijas ietekmes neitralizēšanai, principiāli pretēja darbība tajā pašā purva masīvā un salīdzinoši nelielā attālumā – jaunu susināšanas grāvju izveide kūdras ieguves vajadzībām. Vienlaikus dabas lieguma robežas tiks optimizētas un izlīdzinātas atbilstoši reālajai situācijai dabā.

 

3)      Īpaša nozīme ir Cenas purva putnu faunai, par kuru zināms salīdzinoši daudz. Dažādu laiku pētījumos te konstatētas 26 Latvijā īpaši aizsargājamas un Eiropas Padomes Putnu direktīvas pielikumu sugas, no kurām liecības par to klātbūtni pēdējos 50 gados ir par 19 sugām vismaz 8 no tām ir purviem specifiskas, kas ligzdo tikai purvos, vai purvos ligzdo lielākā populācijas daļa. Daļa īpaši aizsargājamo putnu sugu, kas novērotas ekspedīcijās, ligzdo purvu aptverošajā meža joslā tiešā purva tuvumā, bet purvā medī vai barojas.

 

4)      Paredzamā susināšanas grāvju izveide ir principiāli pretējs pasākums dabas liegumā īstenotajai hidroloģiskā režīma stabilizēšanai, kas apdraudēs neiznīcināto ES nozīmēs aizsargājamo biotopu platību kvalitāti gan lieguma „Cenas tīrelis” aizsargjoslā, gan lieguma teritorijā. [3]

 

Pretstatā ekspertu ierosinājumam uz veikto pētījumu secinājumu zinātniskā pamata paplašināt aizsargājamo teritoriju PNV faktiskajās robežās, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumā atrodam cinisku un skaidru norādi, kas liecina, ko nozīmēs kūdras ieguves lauku paplašināšana: „...purva nosusināšana derīgā izrakteņa izstrādes procesā rada putniem nelabvēlīgus apstākļus ligzdošanas un barošanas vietām...”[4]

 

Mēs uzskatam, ka kūdras atradņu ierīkošana nevar būt attaisnojums, lai iznīcinātu Starptautiski putniem nozīmīgu vietu, ja arī tā resorisku un atsevišķu uzņēmumu biznesa interešu dēļ pagaidām nav ietverta aizsargājamā teritorijā „Cenas tīrelis”.

Ir nepieļaujama 344 hektāru Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopu, kas veido joslu ap liegumu „Cenas tīrelis”, iznīcināšana.[5]

Atzīmējot

a)      to ka Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā nav norādīts argumentēts pamatojums vairāku ES nozīmes prioriatāri aizsargājamo biotopu neatgriezeniskai iznīcināšanai 311 hektāru lielas platībā,

b)      kā arī apzinoties to, ka ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību samazināšanas un NATURA – 2000 Dabas aizsardzības plāna rekomendāciju neievērošanas rezultātā nelabvēlīgu pārmaiņu iestāšanās gadījumā, kā arī starptautiski putniem nozīmīgu vietu degradēšana var izraisīt starptautisku sankciju ierosināšanu pret Latvijas valsti,

 

mēs:

 

1)      Kategoriski iebilstam pret kūdras ieguvi dabas liegumam „Cenas tīrelis” tieši piegulošajās nepārveidotajās dabas teritorijās, kas faktiski nozīmē Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopu iznīcināšānu un kuras pēc Latvijas dabas fonda veiktajiem pētījumiem atbilst starptautiski putniem nozīmīgu vietu kritērijiem.

 

2)      Pieprasam dabas lieguma „Cenas tīrelis” palielināšanu līdz aizsargājamo biotopu un starptautiski putniem nozīmīgas vietai atbilstošo teritoriju faktiskajām robežām (t.i. teritorijas, kuras tika ieteikts pievienot liegumam, izstrādājot lieguma „Cenas tīrelis” dabas aizsardzības plānu).

 

3)      Pieprasam nepieļaut kūdras izstrādes vietas ierīkošanu purvā starp Jaunmārupes ciematu un Jaunmārupes – Olaines ceļu, jo minētā vieta ir tuvākā Jaunmārupes ciematam piegulošā dabas pamatnes teritorija, ko atbilstoši Mārupes novada teritoriālajam plānojumam paredzēts izmantot mežsaimniecībai, kā arī purvs ir saimnieciski neskarts un lielā platībā to aizņem ES nozīmes prioritāri aizsargājamais biotops „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*)

 

4)      Atbilstoši ES Biotopu direktīvai valstī ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību nav pieļaujams samazināt, tāpēc projektā paredzētā 344 ha aizsargājamo biotopu un tajā skaitā 311 ha prioritāri aizsargājamo ES nozīmes biotopu iznīcināšana ir uzskatāma par būtisku ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības neievērošanu, kas nonāk pretrunās ar ES Biotopu direktīvā paustajiem pricipiem. Ievērojot, ka biotopa likvidēšana paredzēts veikt kompaktā teritorijā, kas veido vienu kompleksu ar NATURA 2000 teritoriju „Cenas tīrelis”, šādu rīcību uzskatām par būtisku vides aizsardzības labās prakses pārkāpumu par kuru ziņosim ES Komisijas Vides ģenerāldirektorātam.

 


[1] ATZINUMS par dabas vērtībām kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā,

Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu,

zālāju, jūras piekrastes biotopu eksperte, Dr. ģeogr. Inese Silamiķele (sertifikāts Nr. 019, izsniegts 18.06.2010, derīgs līdz 17.06.2013.) – 19.lpp. - 2.lpp.

[2] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. 2. attēls. IVN procesa ietvaros izvērtējamā purvu daļa ar dabas liegumu un PNV robežām.– 9. lpp.

[3] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā – 2.,3. lpp.

[4] Ietekmes uz vidi novērtējumam kūdras ieguves lauku paplašināšanas Mārupes novada Mārupes pagasta, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijās. Darba ziņojums. Rīga 2015. - 46. lpp.

[5] Biotopi „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*) iznīcināti – 288 ha, „Purvaini meži” (kods: 91D0*) iznīcināti – 23,5 ha.). „Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” (kods: 7120) iznīcināti – 33 ha, t.i. kopā – 344,5 ha.Atzinums par mežu un purvu biotopiem, vaskulārajiem augiem kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā, Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Inese Silamiķele (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018.) – 10-12.lpp.

 


 

 Vides aizsardzības klubs 24.04.2017. ir nosūtījis oficiālu vēstuli Olaines novada domei ar lūgumu neatbalstīt kūdras ieguves paplašināšanu Cenas tīrelī, ceram uz pašvaldības deputātu sapratni, ja ne - esam gatavi tiesāties!

Zušu pārvaldība un juridiskā aizsardzība nav efektīva

Eiropas zutis tiek uzskaitīts IUCN Sarkanajā Grāmatā un ir būtiski apdraudēts, kas nozīmē vienu soli no izmiršanas savvaļā.

Kopš 2009.gada zuši tiek uzskaitīti saskaņā ar CITES regulas II pielikumu (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām). Tas nozīmē, ka ir aizliegts to eksports ārpus Eiropas, tomēr tirdzniecība ES turpinās.

  1. gadā ES kopīgi pieņēma lēmumu par apsaimniekošanas plānu zušu krājumu atjaunošanai. Dalībvalstīm saskaņā ar plānu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka 40% pieaugušo zušu sasniegtu jūru, migrējot uz nārsta vietām, kas ir Sargasu jūrā ārpus Ziemeļamerikas. Veikt attiecīgos pasākumus ir dalībvalstu individuāla atbildība un joprojām notiekošā aktīvā zveja liecina, ka šie pasākumi līdz šim nav bijuši pietiekami.

Lai stiprinātu zušu aizsardzību un apturētu populācijas lejupslīdi, 2015. gadā Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS) II pielikumā tika veikta īpaša zušu uzskaite. Konvencija ir vērsta uz apdraudētajām sugām, kas izmantojama starptautiskajos līgumos. Tā nosaka, ka "Puses apņemas noslēgt līgumus par migrējošo sugu saglabāšanu un apsaimniekošanu..." Šādu starptautiskās sadarbības līgumu ieviešana būtiski uzlabotu situāciju attiecībā uz savvaļas dzīvnieku sugām.

 

Koalīcija par tīru Baltijas jūru (Coalition Clean Baltic jeb CCB) ir politiski neatkarīga, bezpeļņas asociācija ar
19 dalīborganizācijām no Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Vācijas, Dānijas un Zviedrijas. Apvienojot visu CCB dalīborganizāciju biedrus, tajā ir vairāk nekā 800 000 biedri visās valstīs apkārt Baltijas jūrai.

Koalīcijā par tīru Baltijas jūru bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir galvenā joma gandrīz visām dalīborganizācijām. Apdraudētās Eiropas zušu populācijas un Baltijas cūkdelfīna aizsardzība ir īpaši nozīmīga. Aizsargājamās jūras teritorijas ir svarīgas, un nav pilnībā izveidotas Baltijas jūrā.

CCB darbojas kā novērotājorganizācija vairākās starptautiskās struktūrās, piemēram, HELCOM. Iesaistoties dažādās darba grupās, CCB strādā, lai ietekmētu un veicinātu labāku pārvaldības un uzraudzības funkciju labāku īstenošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām svarīgām politikas jomām, kā Ūdens struktūrdirektīvas, Jūras struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas īstenošanai, kā arī kopējai zivsaimniecības politikai un lauksaimniecības politikai, kas ietekmē Baltijas jūras kvalitāti.

 

Eiropas zutis - apdraudēta suga

Eiropas zutis, Anguilla anguilla(Linnaeus, 1758) ir īpaši apdraudēta zivju suga. Taču joprojām jūs tos samērā bieži sastopat uz zivju letes. Populācijas kritums ir nesalīdzināms ne ar vienu citu zivju sugu. 2015. gadā jauno zušu migrācija uz Ziemeļjūras reģionu bija samazinājusies par 99%, salīdzinot ar līmeni, kāds tas bija 1960ajos un 1970ajos gados. Šī iemesla dēļ zinātniskie eksperti un vides NVO pieprasa pilnīgu zušu zvejniecības apstādināšanu, kā arī pieprasa samazināt citus slogus/ietekmes un cilvēku darbības, kas izraisa zušu mirstību, kā piemēram, hidroelektrostacijas.*

 

Zušu dzīves cikla izaicinājums

Noslēpumainajam Eiropas zutim ir unikāla un ilga dzīve. Zutis dzimst Sargasu jūrā, kas ir Atlantijas okeāna daļa, kur vēlāk arī atgriežas nārstošanai. Kamēr jauni zušu kāpuri driftē ar Ziemeļatlantijas okeāna straumi ceļā uz Eiropas krastiem, daži no tiem iekļūst arī Vidusjūrā un Baltijas jūrā. Lielākā daļa zušu jaunuļu migrē augšup pa straumi uz saldūdeņiem, kur tie pavada lielāko savas dzīves daļu. Daļa zušu, kas ieceļo Baltijas jūrā, nemigrē augšup pa upi. Šajā dzīves posmā tos sauc par dzeltenajiem zušiem. Sasniedzot dzimumbriedumu, kas var būt vecumā no 15 līdz
30 gadiem, zuša ķermenis sāk pārveidoties. Izmainās gremošanas sistēma un tie pārtrauc baroties, zušu acis izaug lielākas, bet sāni kļūst sudrabaini. Šajā posmā, zušus dēvē par "sudrabainajiem zušiem" vai migrējošajiem zušiem. Ar to sākas viņu dzīves cikla pēdējā daļa un zuši atgriežas Sargasu jūrā, lai nārstotu.

Ir zināms, ka zuši Baltijas jūrā var nodzīvot ļoti ilgu mūžu, un tādējādi lieli, veci zuši, kas sastopami Baltijas ūdeņos šodien, varētu būt dzimuši 1990ajos vai pat 1980ajos gados. Šāds ilgs dzīves cikls padara zušu resursu pārvaldīšanu un tā vadības sekas par lielu izaicinājumu. Tas arī nozīmē, ka, ja mēs nerīkosimies tagad, un nesamazināsim zvejas un citus mirstības faktorus, mēs nopietni riskējam ar zušu populāciju.

 

Likumīgā zvejniecība Baltijas reģionā

Zušus joprojām var likumīgi zvejo visās valstīs ap Baltijas jūru. Valstis ir samazinājušas un daļēji slēgušas zušu zveju, bet zivis joprojām tiek nozvejotas un pārdotas lielā skaitā. Ņemot vērā nopietno situāciju zušu krājumos, tas ir nepieņemami.

Neviena cita zvejas joma, kas darbojas Baltijas reģionā, nemērķē uz apdraudētām sugām. Un vēl sliktāk, zveja tiek mērķtiecīgi orientēta uz lielajiem pieaugušajiem zušiem, kas ir gatavi migrēt atpakaļ uz Sargasu jūru.

 

foto: Zviedrijas krasta apsardze

Katra noķerta reproduktīvā vecuma zivs ir ļoti būtisks zaudējums zušu populācijas atjaunošanai. Esošā situācija rada papildu problēmas Zviedrijas un Dānijas zvejas nozarei, jo tur nonākušie pieaugušie zuši migrē no visas Baltijas jūras. Tādējādi pasākumi, kas veikti, piemēram, Polijā un Igaunijā, lai aizsargātu zušus, ir veltīgi, kad tas pats zutis vēlāk nonāk Dānijas un Zviedrijas ūdeņu šaurumos, kur joprojām notiek zušu zveja.

 

Nelegālā Zvejniecība

Zuši tiek nozvejoti ne tikai legāli, bet arī nelegāli. Ievērojama nelegālā zveja notiek gar Zviedrijas dienvidu krastiem un Dānijas šaurumā. Piemēram, 2014. gadā tikai divarpus kontroles mēnešu laikā (Zviedrijā un Dānijā) tika izņemtas vairāk nekā 1300 murdus, kas diemžēl, ir tikai aisberga redzamā daļa. Ņemot vērā vidējo nozveju šādos murdos, tas var nozīmēt papildu nozveju vairāk nekā 100 000 nobriedušu zušu gadā.

 

foto: Zviedrijas krasta apsardze

Patiesie skaitļi ir iespējams daudz lielāki, jo lielākā daļa nelegālo murdu, iespējams, netiek atklāti. Daudzi nelegālie murdi tiek atrasti pateicoties informācijai, ko kontroles iestādēm sniedz sabiedrība.

 

HES

Viens no lielākajiem draudiem zušiem ir hidroelektrostacijas, kur, migrējot lejup pa straumi, tie burtiski tiek samalti turbīnās. Arī dambji kavē jauno zušu migrāciju augšup pa straumi.

Lai aizsargātu zušu populāciju, ir iespējami daži vienkārši pasākumi. Pirmais un visefektīvākais veids ir režģu uzstādīšana pie spēkstacijām un brīvu migrācijas ceļu izveidošana. Otra iespēja ir turbīnu rotēšanas apturēšana uz pāris naktīm laikā, kad zuši migrē. Trešais veids ir zušu izķeršana un atbrīvošana lejpus elektrostacijai, jeb, tā saucamā “slazda un transporta” metode.

Ūdens struktūrdirektīva nodrošina labu vides stāvokli gandrīz visos ES ūdeņos. Tajā būtu jāietver arī prasība par brīviem migrācijas ceļiem zivīm, bet šobrīd tas tā nav.

 

CCB (Koalīcijas par tīru Baltijas jūru) priekšlikumi

  • Apsvērt zušu saglabāšanu, kā steidzamu jautājumu, lai aizsargātu šo ļoti apdraudēto sugu, un aizliegt visu mērķtiecīgo zušu zveju, jo īpaši migrācijas periodā.
  • Risināt nelegālās zvejas jautājumu kā prioritāti uzlabojot koordinētu kontroli.
  • Lūgt sabiedrības palīdzību nelegālo zvejas rīku atklāšanā. Izveidot un informēt par ziņošanas veidiem, izmantojot internetu vai tālruni.
  • Zušu kāpuru nozveju, lai izaudzētu un izplatītu zušus, veikt tikai kā ārkārtas pasākumu ar stingriem ieteikumiem veicināt to potenciālo nārstošanu.
  • Uzstādīt brīvus migrācijas ceļus, drošu nozvejas un transporta sistēmu, gan augšup, gan lejup pa straumi visās Baltijas zušu upēs.
  • Riska samazināšanas pasākumus un “izaudzēšanu un atlaišanu” nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai uzturētu aktīvu zveju.

 

 Avoti: ICES WGEEL ziņojums un ieteikumi 2015. gadam*

 

Coalition Clean Baltic

Uppsala, Sweden

Tel: +46 18 71 11 70

E-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

www.ccb.se

@ccbnetwork, www.facebook.com/coalitioncleanbaltic

 

 

 

loader