Ministru kabinets nolēmis rezervēt papildus 11 596 284 latus Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam, tādējādi kopējā summa, ko plānots iztērēt, jau pārsniedz 31,97 miljonus.

Valdības dāsnums šķiet pārsteidzošs, jo gadu no gada nedz skolotāju un treneru algām, nedz slimnieku ārstēšanai un ceļu remontiem nepieciešamo naudu valdība nespēj atrast. Turklāt minētās summas parāda tikai indes dīķu aprūpes aktuālos datus, kas saistīti ar ES Kohēzijas fonda tērēšanu. Taču nauda sērskābā gudrona smalstīšanai un it kā likvidēšanai bez kādiem redzamiem rezultātiem šmurgāta jau kopš padomju gadiem. Cik pavisam iztērēts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pateikt nemāk vai negrib. Neatkarīgā ilgāku laiku ir pētījusi šā projekta aizkulises un droši var apgalvot, ka ministrija pati ir vainojama projekta neplānotajā sadārdzinājumā. Konkursā par darbu veikšanu pretendentiem netika atļauts paņemt gudrona paraugus. Būtībā Skonto būve un vācu kompānija MUEG līgumus parakstīja, pilnībā uzticoties iepirkumu komisijas sagatavotajai dokumentācijai, un, kā drīz vien izrādījās, tā bija patiesībai neatbilstoša. Inčukalna gudrons ir daudz agresīvāks, un tam piemīt neraksturīgas fizikālās īpašības, kuru dēļ vielas apstrāde ir sarežģītāka un dārgāka. Tā ir ķepīga, reaģē ar ūdeni, negrib sajaukties ar balastvielām. Nule to konstatējuši arī Eiropas Savienības tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti. Viņi tika noalgoti, lai noskaidrotu, vai uzņēmēji, pieprasot darbu termiņa un finansējuma palielināšanu un draudot ar tiesu darbiem, neblefo.

Tagad valdībai neatliek nekas cits kā maksāt, jo pretējā gadījumā nosvils ne vien pašu ieguldījumi, bet arī ERAF līdzfinansējums, kas veido lauvas tiesu. Papildu grūtības projekta īstenotājiem rada fakts, ka abos Inčukalna dīķos indes vēl atliku likām, bet nauda jāiztērē līdz 2015. gada beigām. Tātad jāstrādā daudz efektīvāk. Vasaras garumā eksperimentēts ar dažādām metodēm un tagad it kā esot izdomāts, kā darboties ātrāk. Finanšu ministrija ziņo: «Sadarbībā ar JASPERS ekspertiem ir identificēts tehnoloģiskais risinājums, kādā veidā ir iespējams pabeigt sanācijas darbus līdz 2015. gada beigām, nepagarinot būvdarbu līguma izpildes termiņu.»

Taču drīz vien gudrona pārstrādes darbus nāksies pārtraukt, jo zemā temperatūrā šī viela nav apstrādājama. Cik pagūts izdarīt šogad kopš darbu atsākšanas, Vides ministrija neatklāj. Arī Skonto būve nodarbojas ar informācijas solīšanu, taču ne tās sniegšanu. Neoficiāli avoti vēsta, ka šogad izsmelts un pārstrādāts vien 3500 tonnu gudrona, un atlikušos 24 000 tonnu šādā tempā līdz noteiktajam termiņam izsmelt nav iespējams. Turklāt otram – aizbērtajam gudrona dīķim būvnieki pat neesot vēl ķērušies klāt.

Finanšu ministrija ziņo, ka līdz šim projektā veiktas atmaksas: 6 431 608 latu apmērā jeb 31,5 % no piešķirtā ERAF finansējuma. Tātad melnajā plančkā starp Vidzemes šoseju un dzelzceļu vēl daudz naudas pazudīs.


Ilze Trušinska

 

Atmiņas par nākotni

Ir 2017. gads.

Zemgales mežsaimniecība ir sadalīta apgaitās, kuru lielums ir aptuveni 250 kvadrātkilometri. To robežas pēc iespējas sakrīt ar pagastu robežām.

Katras apgaitas centrā ir ēku komplekss, atbalsta punkts apgaitas darbiniekiem. Tā ir divstāvu ēka ar teritoriju tai apkārt.

Ēkas pirmajā stāvā atrodas divu darbinieku kabineti. Pirmais no tiem ir apgaitas vadītājs, cilvēks ar augstāko meža izglītību un vismaz 10 gadu praktiskā darba stāžu meža lietās.

Viņa uzdevums ir organizēt apgaitas darbinieku darba plānošanu lielos vilcienos, rūpēties par izstrādātās koksnes un citu meža materiālu realizāciju un koordinēt darbības ar visu mežsaimniecību, iepazīstoties arī ar kopējiem plāniem, jaunumiem likumdošanā, priekšrakstiem un tad operatīvi iepazīstināt ar tiem pārējos apgaitas darbiniekus, lai visi kopā lemtu, kā atsaukties uz šo saikni.

Viņa kabinetā pie sienas ir apgaitas karte ar atzīmētu visu nepieciešamo informāciju: meža kvartāliem, nogabaliem, to apsaimniekošanas režīmu, dažāda veida aizsargājamie nogabali vai to daļas, augu audzes, mikroliegumi utt. ar iespēju šo informāciju visu laiku papildināt.

Kad ir pieprasījums pēc konkrēta sortimenta no pircējiem, šeit tiek atzīmētas nākamo ciršu vietas. Te ir atzīmētas šogad kopjamās, stādāmās utt. audzes.

Viņam ir palīgs: cilvēks ar vidējo speciālo meža izglītību, gk. jauns cilvēks, kurš varbūt vēl arī mācās augstākajā mācību iestādē un pieredzējušāka cilvēka vadībā apgūst praktiskā darba paņēmienus.

Viņš vada reālos darbus mežā: dasto, kopā ar strādniekiem izstrādā mežu, vēro kokus, puķes un putnus un fiksē un atjauno informāciju par tiem apgaitas pierakstos. Viņš dabā vēro audzes un izsaka priekšlikumus, ko izlemj pēc tam kopā ar priekšnieku: par turpmāk veicamajiem darbiem: labojamiem ceļiem, jaunaudžu kopšanu, perspektīvajām ciršanas vietām, piefiksē lokālas vējgāzes un kukaiņu perēkļus utt.

Šo darbinieku rīcībā ir dienesta tālruņi, datori un nelieli transporta līdzekļi nokļūšanai līdz mājām un vajadzīgajām meža vietām. Optimāli, ka šie cilvēki, tāpat kā pārējie tālāk minētie darbinieki ir vietējie, viens no viņiem pat dzīvo šajā pašā ēkā vai tiešā tās tuvumā. Nokļūšanai darbā un uz mežaudzēm jātērē 15- 20 minūtes un pārējo darba laiku viņi var veltīt darbam.

Apgaitā strādā 3- 5 strādnieki, atkarībā no vadītāja aprēķinātā darbu apjoma gadā, cik cilvēkus ir iespējams noslogot. Tie ir praktisko darbu veicēji ar ilggadīgu pieredzi.

Ziemā, tiklīdz ir sala apstākļi, viņi cērt mežu, nošķūrē sniegu no meža ceļiem, pavasarī stāda kokus, ja nenotiek pašatjaunošanās kādā vietā, vasarā labo ceļus, appļauj ceļmalas, tīra grāvjus un stigas, ja nepieciešams, rudens pusē kopj jaunaudzes. Viņu rīcībā ir uzņēmuma krūmgrieži, zāģi, darbnīciņa ar iekārtām koka darbiem, neliela traktortehnika ceļu uzturēšanai, koksnes un citu meža vērtību izvešanai un nogādāšanai līdz centrālajai ēkai, pie kuras ir laukums visu šo materiālu novietošanai.

Viņi arī vāc malku, kuru novieto šai pašā laukumā. Ja vietējiem iedzīvotājiem tā ir vajadzīga, viņi var ar savu transportu to aizvest pircējam. Ir izveidojusies jau ilggadīga sadarbība ar konkrētiem vietējiem uzņēmējiem, pašvaldības iestādēm un privātmāju īpašniekiem, un lielos vilcienos malkas apjoms ik gadu ir zināms lielums.

Visas Zemgales mežsaimniecības kopējā lietošanā ir lielāka meža izstrādes un ceļu labošanas brigāde, kura ierodas konkrētajā apgaitā, ja ir liels ciršanas apjoms vienlaicīgi vai nopietni ceļa remontdarbi.

 Naudas rēķini tiek kārtoti uz vietas. Noteikts procents naudas paliek uz vietas attīstībai, darbinieku algām, bet daļa tiek pārskaitīta uz mežsaimniecību un valsts kasi. Saimnieciskā vienība attīstās uz saimnieciskā aprēķina principiem- var tērēt un ieguldīt attīstībā tik, cik ir nopelnīts. Ir jārēķina katrs iztērētais lats un jācenšas pēc iespējas arī vairāk, pielietojot radošu izdomu un reklāmu, nopelnīt. Ja kādā brīdī ir nepieciešams, piemēram, nopirkt traktoru, bet tobrīd tādas naudas nav, ir iespēja lūgt palīdzību citām apgaitām.

 

Ēkas otrajā stāvā atrodas lielāka telpa. Tajā var sapulcēties viss personāls uz apspriedēm utml.

Šajā telpā strādā sabiedrisko attiecību speciālists. Viņš ir palīgs vadītājam komunikācijā ar klientiem, pārdošanas veicinātājs. Viņš rūpējas par kontaktiem ar sabiedrību: uzklausa pašvaldības un citu vietējo vēlmes un savukārt noraida uz turieni savējās. Viņš vada izglītošanas darbu par mežu vietējiem skolēniem, sabiedrībai, nepieciešamības gadījumā vada zinātniskās izpētes darbus, veic aizsargājamo sugu monitoringu un raksta meža vēsturi.

Viņš ir iekārtojis šajā telpā izstādi par vietējā meža vērtībām, kuru visu laiku papildina gan strādnieki, gan vadītāja palīgs ar fotogrāfijām un eksponātiem, kas no jauna ir atrasti mežā. Te ir tipisko sūnu, ķērpju, ziedaugu utt. kolekcija, ar kuru ir iepazinušies arī visi pašu darbinieki un atpazīst to visu dabā.

Viņš rūpējas par sabiedriski nozīmīgo vietu labiekārtošanu, zīmē skices un izstāsta strādniekiem, kādi elementi kurā vietā ir jāatjauno, lai varētu savlaicīgi sameklēt dabā materiālus un brīvākos brīžos tos pagatavot un atjaunot. Viņš veido un atjauno informāciju sabiedriski nozīmīgās vietās, uzrauga tās un regulāri ar šīm vietām iepazīstina vietējo sabiedrību, pēc pieprasījuma arī atbraukušo augstāko priekšniecību vai citus viesus.

Viņš apkopo, noformē un nosūta augstākām instancēm gan sabiedrības, gan pašu darbinieku ieteikumus organizācijas kopējā darba kvalitātes un intensitātes uzlabošanai.

***

Kopumā tātad, piemēram, Īles iecirknis ir sadalīts 6 apgaitās, kurās strādā kopumā ap 30 vietējo cilvēku.

Viņi visi ir profesionāli kadri, lieliski no galvas zina konkrēto mežu un tā visas īpatnības. Viņu atalgojums, kā jau tas pienākas lielākajā valsts uzņēmumā, ir ļoti labs, līdz ar to viņi var būt teicami iekšējā tirgus dalībnieki.

Uzņēmums nodrošina visus darbiniekus ar darba apģērbu, rūpējas par viņu veselību.

Koksne tiek izcirsta tādos daudzumos, cik konkrētā brīdī ir pēc tās pieprasījums. Pasūtītāji ir gan vietējie uzņēmēji, gan ir eksporta pasūtījumi, par ko informē Zemgales mežsaimniecības darbinieki. Koksne pa sortimentiem īsu laiku glabājas krautuvē pie vadības ēkas, uz kurieni atbrauc pakaļ pircēji.

Tepat ir iespējams iegādāties arī citas lietas, kas rodas meža izstrādes gaitā un kas nepieciešamas vietējiem iedzīvotājiem. Visu šo sortimentu līdztekus koksnei savāc un apstrādā darbinieki. Tā, iespējams, ir šķelda. Tās ir slotiņas: gan pirts, gan zaru slotas. Tās ir drogas, piemēram, priežu pumpuri utt. Tās ir no īpatnējiem zariem un kokiem pagatavotas āra vai telpu mēbeles, atkarībā no strādnieku prasmēm un iniciatīvas.

Meža apsaimniekošanā tiek īstenots komerciāli visizdevīgākais mūžīgā meža modelis. Tas ir arī visdraudzīgākais dabai. Tajās audzēs, kur pašlaik ir jaunaudzes utt., pamazām tiek veidots ceļš uz mūžīgo mežu.

Šāds modelis ļauj koksnes iegūšanai izmantot daudz plašākas meža teritorijas, iesaistot arī tās audzes, kas līdz šim tika apzīmētas kā biotopi. Saprātīgi izņemot no turienes ciršanas gatavību sasniegušos kokus, ir panākta mežaudzes nepārtrauktība un droša attīstība visām konkrētos augsnes, mitruma, reljefa utt. apstākļos mītošajām sugām.

Tiek ietaupīti lieli līdzekļi kociņu stādīšanai, kopšanai, atzarošanai (nepieciešamības gadījumā notiek atēnošana un retināšana).

Tiek ņemtas vērā un īpaši apsaimniekotas tās mežaudžu vietas, kuras ir vietējo iedzīvotāju nekoksnes vērtību: sēņu, ogu, ārstniecības augu utt. ieguves vietas. Arī tās ir iezīmētas kartē un tiek izstrādātas tā, lai saglabātos sēņotnes, mellenāju utt. sega.

Notiek sadarbība ar vietējiem biškopjiem un piemērotās vietās: virsājos utt. vasarā tiek izvietotas bišu saimes, tā vēl palielinot meža ražību. 

 

MAN - TESS maina nosaukumu

SIA Man-Tess plašāku skanējumu ieguva 2012. gadā, tā saucamajā, Sarkandaugavas smirdes skandālā. Kopš 1991. gada līdz pat 2011. gadam uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Jūlijs Krūmiņš. Tiesa gan, kā pats paskaidrojis, līdz ar politiskā kursa maiņu valstī, naftas rūpalu pārdevis Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam Alandam Capital BV un pats devies mierīgākas dzīves meklējumos uz Austrāliju. Tiesa gan, internetā atrodamā informācija par Alandam Capital BV liek domāt, ka patiesie labuma guvēji meklējami Krievijā.

No vārda Mangaļsala ņemta pirmā daļa uzņēmuma nosaukuma. Savukārt "Tess" nāk no zviedru kompānijas, jo līdz 1991. gadam ManTess bija kopuzņēmums.

19.12.1991 reģistrēts SIA Man-Tess (īpašnieks - Jūlijs Krūmiņš)

19.05.2011 SIA Man-Tess tiek pārdots Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam Alandam Capital BV

21.09.2012 VVD par būtiskiem pārkāpumiem naftas pārkraušanas procesā uz 3 dienām aptur Man-Tess darbību.

22.11.2012 reģistrē SIA Pars Termināls (valdes priekšsēdētāja - Krievijas pilsonis Semjons Sazonovs), kuras īpašnieki divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi (Gertynoir Holdings Limited un Mattell Alliance Limited)

27.05.2013 Uz Gertynoir Holdings Limited reģistrē komercķīlu, kā parādnieku norādot SIA Pars Termināls

28.06.2013 Uz SIA Mant-Tess reģistrē komercķīlu, kā parādnieku norādot SIA Pars Termināls

03.07.2013 SIA Man-Tess maina nosaukumu uz SIA T2 Terminal.

 

Dzejolis par pasaules galu

nekas vēl nenotiek…

vien saknēs sulas dzied;

un pumpuri  vēl tikai mostas

tur savas skaistās acis ciet

 

bet kur vien skatos –

neredzama straume

kā nākotne

no visām pusēm  nāk…

 

un kaut kā neviļus

kā Saulei

es vēlos būt

Tev tuvumā

 

var jau būt –

rīt mainīsies te viss;

un pali laimīgi

prom ziemu aiznesīs

 

var jau būt –

rīt sāksies laikmets cits;

kur tagad sniegs –

rīt ziedēs Ziedonis

 

nu lai…

 

vienalga palikšu ar Tevi

šai neskartajā bērzu lokā

ar saknēm cieši apskāvušies

bezgala skaistā sulu dziesmā

 

Starptautisks Velomaratons "Baltijas jūrai"

No 8.jūlija līdz 25.augustam notiek starptautiska organizēta kampaņa "Velomaratons Baltijas jūrai". Velomaratona dalībnieki, šķērsojot deviņas valstis, dosies 3 mēnešu ilgā, 3500 km garā velo maratonā gar Baltijas jūras krastu, lai pievērstu uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam un savāktu miljonu parakstu ar mērķi atveseļot Baltijas jūras vidi, uzstādot trīs prasības:

1. Izbeigt pārmērīgo nozveju un atjaunot dabiskos zivju krājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju.

2. Noteikt 30% Baltijas jūras par aizsargājamu jūras teritoriju un nodrošināt, lai tā tiktu efektīvi pārvaldīta.

3. Samazināt barības vielu un piesārņojuma ieplūdi Baltijas jūrā, lai atjaunotu ūdens kvalitāti.
Kampaņa pulcēs kopā visas ieinteresētās puses, kuras skar Baltijas jūras vides degradācija, lai izveidotu koalīciju no NVO, uzņēmējiem, iesaistītiem pilsoņiem un politikas veidotājiem, kuri ir pārliecināti panākt Baltijas jūras vides veselības atjaunošanu.

Akcijas mērķis ir panākt, ka politikas veidotāji un politiķi HELCOM ministru sanāksmē oktobrī sāk rīkoties un izpildītu tās saistības, par kurām ir panāktas vienošanās arvien pieaugošos sasāpējušos vides jautājumos saistībā ar Baltijas jūru.

Šī platforma ir izstrādāta, lai padarītu Baltijas jūras valstu iedzīvotāju kopējo balsi dzirdamu, lai politiķi un politikas veidotāji pievērstu uzmanību vides problēmām Baltijas jūrā un sāktu rīkoties.

Velomaratons ir pietuvojies Latvijai un no šā gada 18. līdz 27.jūlijam viesosies šādās pilsētās: Salacgrīva - Saulkrasti - Rīga - Jūrmala - Tukums - Kuldīga, Slītere - Pāvilosta - Rucava.

Aicinām ikvienu interesentu pievienoties kampaņai par Baltijas jūru vairākos veidos - parakstot petīciju, kas ir izveidota tīmekļa vietnē (www.raceforthebaltic.com), kā arī kaut uz vienu dienu doties līdzi notiekošajā velomaratonā.

Velobrauciena maršruts un izbraukšanas, ierašanās laiki (izbraukšana no katras pilsētas pašvaldības Domes ēkas laukuma ap plkst. 9:00 - 9:30):

18.jūlijs - plkst. 12:00 ierodas Salacgrīvā. Vides akcijas 18.-20.07. festivālā "Positivus"

20.jūlijs - izbraukšana plkst. 14:00 Salacgrīva - Saulkrasti

21.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:30 Saulkrasti - Rīga

22.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:00 Rīga - Jūrmala. Vides un parakstu vākšanas akcija uz Jomas ielas laukumā pie viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Majoros no 14:00 - 18:00.

23.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:30 Jūrmala - Tukums. Vides akcijas pie ledus halles.

24.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:30 Tukums - Kuldīga/Slītere. Plkst. 18:00 koncerts un vides akcija Šlīteres bākā.

25.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:30 Kuldīga - Pāvilosta. Vides akcijas Pāvilostas novadpētniecības muzejā un Pelēkajā kāpā.

26.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:00 Pāvilosta - Rucava.

27.jūlijs - izbraukšana plkst. 9:00 Rucava - Klaipēda (Lietuva).

Ikviens ir arī aicināts piedalīties un līdzdarboties velomaratona ietvaros notiekošajās vides aktivitātēs: koncertos, sarunās, radošajās darbnīcās utt. Katrā no pilsētām, kurās iebrauks velo maratons, notiks arī parakstu vākšanas akcijas par Tīru Baltijas jūru.

"Velomaratons Baltijas jūrai" Latvijā notiek sadarbībā ar tā partneriem - biedrībām: "Vides aizsardzības klubs", "Homo Ecos", "Latvijas Zaļā josta" un "Vides izglītības fonds".

 

2013.gada 24.augusts (sestdiena) plānota talka Garkalnes novada Buļļezerā (dabas liegums, atrodas vien 20km no Rīgas, ērta satiksme ar sabiedrisko transportu).
 Talkā tiks attīrīta ezera gultne, izvākts liekais apaugums atbilstoši vides ekspertu un Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, tiks novāktas nelegālās ugunskuru vietas, sakopts apkārtnes mežs. Vieta jau tagad ļoti klusa un skaista, ezers reiz bijis līdzīgs Ummja ezeram, tagad gan mazliet aizaug, bet vēl pietiekami dzidrs ūdens, lai ezers turpinātu pasāvēt ilgtermiņā.

Aicinām pieteikties dabas sakopšanas talkai Garkalnes novadā dabas liegumā "Buļļezers"
Talka notiks 24.08.2013 (sestdiena) plkst 10:00-17:00, tiks sakopta Buļļezera un Garkalnes mežu lieguma teritorija, aizvāktas nelegālas ugunskuru vietas, tīrīts ezers no sadzīves atkritumiem, iespējams, tiks arī izvietotas dabas lieguma robežzīmes.

Nokļūšana talkas vietā arī ar vilcienu Rīga - Sigulda - Cēsis - izbraukšana no Rīgas centrālās stacijas 10:36, jāizkāpj Krievupes stacijā 11:17, kur talcinieki tiks sagaidīti, ap 11:30 jau pievienošanās talkai Buļļezera krastā.
Maisi un cimdi būs!
Ieteicams ģērbties ērti, atbilstoši laika apstākļiem, iespējama arī brišana ūdenī. Ceam arī dabūt kādu laivu, lai būtu vieglāk sakopt ezera gultni.

Pieteikšanās : This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
mob. 26404751 Edmunds Kance

Talkā tika izvākta daļa ezerā sakritušo koku, kavējot tā aizaugšanu. Tika savākti 6 maisi ar sadzīves atkritumiem, kuru par laimi nebija daudz, tika uzstādīti norobežojumi pret mežu izbraukāšanu, tika uzstādītas 4 dabas lieguma "Buļļezers" robežzīmes.