Zušu pārvaldība un juridiskā aizsardzība nav efektīva

Eiropas zutis tiek uzskaitīts IUCN Sarkanajā Grāmatā un ir būtiski apdraudēts, kas nozīmē vienu soli no izmiršanas savvaļā.

Kopš 2009.gada zuši tiek uzskaitīti saskaņā ar CITES regulas II pielikumu (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām). Tas nozīmē, ka ir aizliegts to eksports ārpus Eiropas, tomēr tirdzniecība ES turpinās.

2007. gadā ES kopīgi pieņēma lēmumu par apsaimniekošanas plānu zušu krājumu atjaunošanai. Dalībvalstīm saskaņā ar plānu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka 40% pieaugušo zušu sasniegtu jūru, migrējot uz nārsta vietām, kas ir Sargasu jūrā ārpus Ziemeļamerikas. Veikt attiecīgos pasākumus ir dalībvalstu individuāla atbildība un joprojām notiekošā aktīvā zveja liecina, ka  šie pasākumi līdz šim nav bijuši pietiekami.

Lai stiprinātu zušu aizsardzību un apturētu populācijas lejupslīdi, 2015. gadā Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS) II pielikumā tika veikta īpaša zušu uzskaite. Konvencija ir vērsta uz apdraudētajām sugām, kas izmantojama starptautiskajos līgumos. Tā nosaka, ka "Puses apņemas noslēgt līgumus par migrējošo sugu saglabāšanu un apsaimniekošanu..." Šādu starptautiskās sadarbības līgumu ieviešana būtiski uzlabotu situāciju attiecībā uz savvaļas dzīvnieku sugām.

 

Koalīcija par tīru Baltijas jūru (Coalition Clean Baltic jeb CCB) ir politiski neatkarīga, bezpeļņas asociācija ar
19 dalīborganizācijām no Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Vācijas, Dānijas un Zviedrijas. Apvienojot visu CCB dalīborganizāciju biedrus, tajā ir vairāk nekā 800 000 biedri visās valstīs apkārt Baltijas jūrai.

Koalīcijā par tīru Baltijas jūru bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir galvenā joma gandrīz visām dalīborganizācijām. Apdraudētās Eiropas zušu populācijas un Baltijas cūkdelfīna aizsardzība ir īpaši nozīmīga. Aizsargājamās jūras teritorijas ir svarīgas, un nav pilnībā izveidotas Baltijas jūrā.

CCB darbojas kā novērotājorganizācija vairākās starptautiskās struktūrās, piemēram, HELCOM. Iesaistoties dažādās darba grupās, CCB strādā, lai ietekmētu un veicinātu labāku pārvaldības un uzraudzības funkciju labāku īstenošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām svarīgām politikas jomām, kā Ūdens struktūrdirektīvas, Jūras struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas īstenošanai, kā arī kopējai zivsaimniecības politikai un lauksaimniecības politikai, kas ietekmē Baltijas jūras kvalitāti.

 

Eiropas zutis - apdraudēta suga

Eiropas zutis, Anguilla anguilla(Linnaeus, 1758) ir īpaši apdraudēta zivju suga. Taču joprojām jūs tos samērā bieži sastopat uz zivju letes. Populācijas kritums ir nesalīdzināms ne ar vienu citu zivju sugu. 2015. gadā jauno zušu migrācija uz Ziemeļjūras reģionu bija samazinājusies par 99%, salīdzinot ar līmeni, kāds tas bija 1960ajos un 1970ajos gados. Šī iemesla dēļ zinātniskie eksperti un vides NVO pieprasa pilnīgu zušu zvejniecības apstādināšanu, kā arī pieprasa samazināt citus slogus/ietekmes un cilvēku darbības, kas izraisa zušu mirstību, kā piemēram, hidroelektrostacijas.*

 

Zušu dzīves cikla izaicinājums

Noslēpumainajam Eiropas zutim ir unikāla un ilga dzīve. Zutis dzimst Sargasu jūrā, kas ir Atlantijas okeāna daļa, kur vēlāk arī atgriežas nārstošanai. Kamēr jauni zušu kāpuri driftē ar Ziemeļatlantijas okeāna straumi ceļā uz Eiropas krastiem, daži no tiem iekļūst arī Vidusjūrā un Baltijas jūrā. Lielākā daļa zušu jaunuļu migrē augšup pa straumi uz saldūdeņiem, kur tie pavada lielāko savas dzīves daļu. Daļa zušu, kas ieceļo Baltijas jūrā, nemigrē augšup pa upi. Šajā dzīves posmā tos sauc par dzeltenajiem zušiem. Sasniedzot dzimumbriedumu, kas var būt vecumā no 15 līdz
30 gadiem, zuša ķermenis sāk pārveidoties. Izmainās gremošanas sistēma un tie pārtrauc baroties, zušu acis izaug lielākas, bet sāni kļūst sudrabaini. Šajā posmā, zušus dēvē par "sudrabainajiem zušiem" vai migrējošajiem zušiem. Ar to sākas viņu dzīves cikla pēdējā daļa un zuši atgriežas Sargasu jūrā, lai nārstotu.

Ir zināms, ka zuši Baltijas jūrā var nodzīvot ļoti ilgu mūžu, un tādējādi lieli, veci zuši, kas sastopami Baltijas ūdeņos šodien, varētu būt dzimuši 1990ajos vai pat 1980ajos gados. Šāds ilgs dzīves cikls padara zušu resursu pārvaldīšanu un tā vadības sekas par lielu izaicinājumu. Tas arī nozīmē, ka, ja mēs nerīkosimies tagad, un nesamazināsim zvejas un citus mirstības faktorus, mēs nopietni riskējam ar zušu populāciju.

 

Likumīgā zvejniecība Baltijas reģionā

Zušus joprojām var likumīgi zvejo visās valstīs ap Baltijas jūru. Valstis ir samazinājušas un daļēji slēgušas zušu zveju, bet zivis joprojām tiek nozvejotas un pārdotas lielā skaitā. Ņemot vērā nopietno situāciju zušu krājumos, tas ir nepieņemami.

Neviena cita zvejas joma, kas darbojas Baltijas reģionā, nemērķē uz apdraudētām sugām. Un vēl sliktāk, zveja tiek mērķtiecīgi orientēta uz lielajiem pieaugušajiem zušiem, kas ir gatavi migrēt atpakaļ uz Sargasu jūru.

foto: Zviedrijas krasta apsardze

Katra noķerta reproduktīvā vecuma zivs ir ļoti būtisks zaudējums zušu populācijas atjaunošanai. Esošā situācija rada papildu problēmas Zviedrijas un Dānijas zvejas nozarei, jo tur nonākušie pieaugušie zuši migrē no visas Baltijas jūras. Tādējādi pasākumi, kas veikti, piemēram, Polijā un Igaunijā, lai aizsargātu zušus, ir veltīgi, kad tas pats zutis vēlāk nonāk Dānijas un Zviedrijas ūdeņu šaurumos, kur joprojām notiek zušu zveja.

 

Nelegālā Zvejniecība

Zuši tiek nozvejoti ne tikai legāli, bet arī nelegāli. Ievērojama nelegālā zveja notiek gar Zviedrijas dienvidu krastiem un Dānijas šaurumā. Piemēram, 2014. gadā tikai divarpus kontroles mēnešu laikā (Zviedrijā un Dānijā) tika izņemtas vairāk nekā 1300 murdus, kas diemžēl, ir tikai aisberga redzamā daļa. Ņemot vērā vidējo nozveju šādos murdos, tas var nozīmēt papildu nozveju vairāk nekā 100 000 nobriedušu zušu gadā.

foto: Zviedrijas krasta apsardze

Patiesie skaitļi ir iespējams daudz lielāki, jo lielākā daļa nelegālo murdu, iespējams, netiek atklāti. Daudzi nelegālie murdi tiek atrasti pateicoties informācijai, ko kontroles iestādēm sniedz sabiedrība.

 

HES

Viens no lielākajiem draudiem zušiem ir hidroelektrostacijas, kur, migrējot lejup pa straumi, tie burtiski tiek samalti turbīnās. Arī dambji kavē jauno zušu migrāciju augšup pa straumi.

Lai aizsargātu zušu populāciju, ir iespējami daži vienkārši pasākumi. Pirmais un visefektīvākais veids ir režģu uzstādīšana pie spēkstacijām un brīvu migrācijas ceļu izveidošana. Otra iespēja ir turbīnu rotēšanas apturēšana uz pāris naktīm laikā, kad zuši migrē. Trešais veids ir zušu izķeršana un atbrīvošana lejpus elektrostacijai, jeb, tā saucamā “slazda un transporta” metode.

Ūdens struktūrdirektīva nodrošina labu vides stāvokli gandrīz visos ES ūdeņos. Tajā būtu jāietver arī prasība par brīviem migrācijas ceļiem zivīm, bet šobrīd tas tā nav.

 

CCB (Koalīcijas par tīru Baltijas jūru) priekšlikumi

Apsvērt zušu saglabāšanu, kā steidzamu jautājumu, lai aizsargātu šo ļoti apdraudēto sugu, un aizliegt visu mērķtiecīgo zušu zveju, jo īpaši migrācijas periodā.

• Risināt nelegālās zvejas jautājumu kā prioritāti uzlabojot koordinētu kontroli.

• Lūgt sabiedrības palīdzību nelegālo zvejas rīku atklāšanā. Izveidot un informēt par ziņošanas veidiem, izmantojot internetu vai tālruni.

• Zušu kāpuru nozveju, lai izaudzētu un izplatītu zušus, veikt tikai kā ārkārtas pasākumu ar stingriem ieteikumiem veicināt to potenciālo nārstošanu.

• Uzstādīt brīvus migrācijas ceļus, drošu nozvejas un transporta sistēmu, gan augšup, gan lejup pa straumi visās Baltijas zušu upēs.

• Riska samazināšanas pasākumus un “izaudzēšanu un atlaišanu” nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai uzturētu aktīvu zveju.

 

 Avoti: ICES WGEEL ziņojums un ieteikumi 2015. gadam*

 

Coalition Clean Baltic

Uppsala, Sweden

Tel: +46 18 71 11 70

E-mail: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

www.ccb.se

@ccbnetwork, www.facebook.com/coalitioncleanbaltic

 

 

 

Šodien 08.02.2016. Dobeles novada Īles pagastā pie Nacionālo partizānu bunkura bija iecerēta diskusija starp vides aktīvistiem (Vides Aizsardzības klubu un vietējiem aktīvistiem), AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, lai novērstu iepriekš radušās domsarpības par Īles Nacionālo partizānu bunkura apkārtē esošā ekomeža "Vilkukalna - Krievukalna mežs" apsaimniekošanu.

Jau vairāku gadu garumā bija radies konflikts, jo AS "Latvijas Valsts meži" nekorekti neturēja paši savu apņemšanos šajā masīvā necirst kailcirtes (ko izmantoja FSC sertifikācijas procesā), saimniekot mežā tā, lai saglabātu rekreācijas resursus, ogošanas iespējas iedzīvotājiem, vēsuriskās ainavas izjūtas Īles nacionālo partizānu bunkura apmeklētājiem ne vien pie paša bunkura (ko tik tiešām AS "Latvijas Valsts meži" godam atbalstījuši un turpina atbalstīt), bet arī plašākā apkārtnes mežu teritorijā, kas nedalāmi saistīta ar vēsturiskajām atmiņām un pilnvērtīga izziņas tūrisma iespējām ekomežā.

Par spīti VAK Zemgales nodaļas un vietējo iedzīvotāju aicinājumiem šogad tomēr tika lielā steigā nocirsts kailcirtē 116.kvartāla 2.nogabals - 2ha nepilnus 110 gadus vecs priežu mežs (pirms dažiem gadiem vien sasniedzis galvenās cirtes vecumu), ir ieplānotas kailcirtes vēl citos līdzīgos nogabalos līdz pat 30ha platībā!), ignorējot vides aktīvistu aicinājumu tur cirst izlases cirtē pieaugušās egles, atstājot vecās priedes, bet pēc 10-20 gadiem veidot priežu audzē 0,2ha lielus atvērumus, kuros varētu pakāpeniski atjaunoties priežu 2.stāvs, veidojoties dažādvecuma mežam.

Par lielu nožēlu jāsaka, ka šodienas tikšanās bija formāla, jo AS "Latvijas Valsts meži" to publiski nosauca par tikšanos ar Saeimas deputātiem, nevis vides aktīvistiem, rīcība no AS "Latvijas Valsts meži" puses bija klaji nedemokrātiska un neatbilstoša atsevišķiem FSC sertifikāta principiem attiecībā par sabiedrības dažādu grupu viedokļa uzklausīšanu. Pēc būtības tikšanās laikā tika ilgstoši runāts par Īles partizānu bunkuru un tā vēsturi, netika apskatīti visi VAK un citu vides aktīvistu pieminētie problemātiskie meža nogabali (apskatīta tika tikai kailcirte 116.kvartāla 2.nogabalā un viena izlases cirte, kur AS "Latvijas Valsts meži" centās apgalvot, ka izlases cirtes izpilde vainojama neracioālā koksnes krājas izmantošanā sakarā ar mežaudzes bojājumiem), bet pats galvenais sabiedrības interešu aizskārums bija apzināta vārda nedošana vides aktīvistiem. Pēc būtības VAK Zemgales nodaļas aktīvistiem un citiem vides aktīvistiem bija "ar varu" jāņem vārdu, jāpārtrauc AS "Latvijas Valsts meži" valdes locekļa E.Zakovica demagoģiskā un garā runa, lai izteiktu arī savu viedokli par šī ekomeža apsaimniekošanas dabai un cilvēkiem draudzīgām alternatīvām.

Diemžēl kvalitatīva un pilntiesīga diskusija un situācijas analīze pēc būtības nenotika, drīzāk notika kārtējā pārmetumu un kritikas izteikšana vides organizācijām par ažiotāžas celšanu un mēģinājumi apvainot vides aktīvistus nepatiesas trauksmes celšanā.

Šā iemesla dēļ VAK joprojām uzskata, ka kailcirtes Vilkukalna - Krievukalna ekomežā nav pieļaujamas, kopējos ciršanas apjomus jāsamazina, bet AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem jāmācās ievērot demokrātiska uzņēmuma pamatvērtības - spēju uzklausīt pēc būtības un cienīt pretējās puses viedokli (nevis vilcināt laiku, lai tikai netiktu pateikts kas lieks un netīkams no vides aktīvistu puses), pat, ja tam netiek piekrists, turklāt savu atšķirīgo viedokli objektīvi pamatojot.

Jebkurā gadījumā, izsakot nožēlu par kārtējo neizdevušās komunikācijas epizodi, VAK cer atsākt konstrukrīvu diskusiju par Vilkukalna - Krievukalna ekomeža nākotni, piesaistot diskusijā arī vietējos iedzīvotājus un Dobeles novada pašvaldību.

Zemgales reģionā ir mazākais mežainums Latvijā, un te atrodas mazāk kā 20 % no visiem Latvijas mežiem. Sevišķi Jelgavas un Dobeles apkārtnē tie ir atsevišķi mežu masīvi, kas ir ļoti nozīmīga dzīvotne lauksaimniecībā intensīvi izmantoto teritoriju vidū.. Zemgalē ir palikuši nedaudzi mežu masīvi Elejas, Īles-Krievukalna un  citi... Tā Īles Krievukalna-Vilkukalna mežu masīvs, kur AS „ Latvijas Valsts Meži”  pirms dažiem gadiem ir izveidojis ekomežu,  būtu pelnījis, lai šai teritorijā izveido jaunu aizsargājamu teritoriju Īles Krievukalna dabas parku.  Šai teritorijai ir arī milzīga kultūrvēsturiska vērtība. Te atrodas arī slavenais Īles bunkurs- autentiski atjaunots latviešu nacionālo partizānu bunkurs. Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju. Šai masīvā atrodas arī virkne skaistu ezeru. Ja izdotos šeit izveidot aizsargājamu teritoriju, tad tā patiesi kļūtu par īstenu Zemgales dabas pērli.

Neskatoties uz vēlmi izcirst arī šos mežus, un vispārējo valsts standartu mežu izciršanā piemērošanu no AS „Latvijas Valsts meži” puses, Vides aizsardzības klubs uzskata, ka Zemgalē mežs ir vēl īpašāka vērtība nekā citās teritorijā, tamdēļ šeit parastā izciršanas kārtība ir absolūti nepieļaujama. Šodien, neskatoties uz protestiem, AS „Latvijas Valsts meži” diemžēl sāk cirst kailcirtē Īles pagastā esošo valsts meža 116.kvartāla 2.nogabalu – tikko galvenās cirtes vecumu sasniegušu priežu mežu, kas vēl ilgi varētu augt, nezaudējot arī koksnes tirgus vērtību vismaz 30-40 gadus. Šādu rīcību no AS „Latvijas Valsts meži” puses VAK uzskata par dzimtenes nodevību, jo teritorija atrodas netālu no Īles nacionālo partizānu bunkura un Ružas ezera, esoša ekomeža rekreācijai platībā, turklāt tuvu meža ceļam, pa kuru pārvietojas vietējie ļaudis un tūristi.

Vides aizsardzības klubam ir nodibinājusies Zemgales nodaļa, kuras galvenais uzdevums būs sekmēt un aizsargāt Zemgales mežus, cīnīties par jaunu īpaši aizsargājamu mežu teritoriju veidošanu Zemgales novadā.

29374253

Elita Kalniņa

Godājamie jūrmalnieki un Latvijas iedzīvotāji, kuri kaut reizi ir bijuši Jūrmalā! Balsojiet pret mūsu kūrorta pērles - Jūrmalas barbarisko iznīcināšanu!

Līdz 2016. gada 27. janvārim notiek Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas apspriešana.

Mēs, Jūrmalas aizsardzības biedrība, negatavojamies tirgoties ar Jūrmalas domes deputātiem, kuri jau kārtējo reizi nevēlas saglabāt to vēl nedaudz atlikušo, kas šo pilsētu padara tik unikālu un atšķirīgu no citām pilsētām pie jūras. Mēs joprojām esam kategoriski pret kāpu apbūvi Bulduros, unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metrus augstām 12 stāvu ēkām, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši līdzās arhitektūras piemineklim - Dzintaru koncertzālei, tikko uzceltu viesnīcu pārveidošanu par daudzdzīvokļu namiem, laupot jūrmalniekiem solītās darba vietas un samazinot to īpašniekiem iemaksājamos nodokļus pilsētas budžetā.

Mums reizē ir laime un nelaime dzīvot pilsētā ar unikālām dabas un kultūrvides vērtībām, kas to padara atšķirīgu no citām pilsētām pie jūras. Nelaime, jo šī unikalitāte tiek iznīcināta šaura personu loka peļņas dēļ. Tādēļ mēs, Jūrmalas aizsardzības biedrība, aicinām pievienoties mūsu iebildumiem un parakstīties portālā Manabalss.lv, tādējādi parādot to, ka piekrītat Jūrmalas pilsētas domei adresētā Jūrmalas aizsardzības biedrības 15.01.2016 iesnieguma Nr. 01/2016 "Par iebildumiem Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotajai redakcijai" 1. pielikumā paustajiem iebildumiem.
 
Iesniegumā minētos iebildumus par 14 teritorijām jūs varat apskatīt http://ej.uz. Aicinām parakstīties ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājus. Tikai kopā mēs varam nosargāt tās dabas un kultūrvides vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem, to nākamajām paaudzēm. Tās nedrīkst upurēt šaura cilvēku loka peļņas interesēs.
Kopā mēs to varam !