1. gada 18. decembrī

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu “Par koku ciršanu mežā” grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome.              14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens – Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka “pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs”.

Iecerētās izmaiņas bija nozīmīgākās, kādas pēdējos gados Latvijas mežu normatīvos bijušas, tāpēc mēs – organizācijas un cilvēki, kas iestājās pret Grozījumiem, esam gandarīti par Zemkopības ministrijas lēmumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausīja un atbalstīja mūsu iebildumus, kuru galvenais mērķis – aizstāvēt sabiedrisko labumu.

Vēlamies vēlreiz apkopot galvenos iebildumus pret Grozījumiem, kā arī vērst uzmanību uz pašreizējo meža politiku Latvijā.

  1. gada 14. novembrī

Latvijas Republikas Ministru kabinetam

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot kailcirtes piekrastē, kur līdz šim tās bijušas aizliegtas, kā arī samazinot koku ciršanas caurmēru. Igaunijas piemērs šajā procesā minēts kā pozitīvs pamatojums šīm izmaiņām.

Patiešām, Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi mīkstinātas vides prasības meža nozarei. Ir samazināts atļautais ciršanas caurmērs un vecums, samazināti ierobežojumi maksimālajam kailcirtes izmēram, bet no vides viedokļa šie noteikti nav pozitīvi piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties. Meža galvenā ekoloģiskā vērtība ir dot mājvietu reģionam raksturīgajai bioloģiskajai daudzveidība un absorbēt ogļskābo gāzi un uzkrāt oglekli, un to šādas izmaiņas ietekmē negatīvi.

Kad Igaunijā tika virzītas jaunākās izmaiņas - ciršanas caurmēra samazināšana eglēm auglīgākajos augsnes tipos, vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja to kompensēt ar lielāku stingri aizsargātu mežu teritoriju šajos augsnes tipos. Nevēlēšanās pieņemt mūsu piedāvājumu radīja lielu publisku neapmierinātību ar meža nozares attīstību kopumā. Lai arī izmaiņas pieņēma, kā arī apmierināja kompensācijas prasību un valdība piekrita veidot jaunas aizsargājamās teritorijas 30000 ha platībā, mežu nozares reputācija tika nopietni iedragāta, un šobrīd Igaunijā plašumā vērsusies visdažādāko veidu pretošanās neilgtspējīgām mežsaimniecības praksēm. Igaunijas vides NVO, daudzi zinātnieki un plaša sabiedrība vēlas mežsaimniecību, kas patiesi ņem vērā mežu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību, nevis vadās tikai pēc pēdējās.

Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši. Mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas organizācijām un esam pārliecināti, ka tās spēj jums šajā ceļā palīdzēt.

Ar cieņu,

Siim Kuresoo, Igaunijas Dabas fonds/Estonian Fund for Nature

Ojar Kristal, vides aizsardzības biedrība Sorex

Kai Allikas, Igaunijas Zaļā kustība/Estonian Green Movement

Siim Vahtrus, Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center

Meelis Mägi, nevalstiskā organizācija West Coastland

Kadi Alatalu, biedrība Nõmme Tee Selts

Andres Kalamees, Igaunijas Ornitoloģijas biedrība/Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia

 

Kontaktpersona: Siim Kuresoo, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , +3727428443

PARAKSTĪT PETĪCIJU ŠEIT

 

Latvijas Republikas Ministru Prezidentam
Mārim Kučinskim

Kopija: Zemkopības ministram
Jānim Dūklavam

Par Latvijas mežiem!

Latvijas meži — mūsu valstij būtiskākais dabas resurss — jau gadiem piedzīvo intensīvu izmantošanu, un to apsaimniekošanā netiek vienlīdzīgi ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās vajadzības. Tagad Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un aktīvi virza apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz vēl intensīvāku meža izmantošanu — kailcirtes jaunās platībās piekrastē un tievāku koku ciršanu kailcirtē visā Latvijā.

Šie grozījumi neparedz nekādus ierobežojumus kailciršu koncentrēšanai un nekādus citus pasākumus meža dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanai. Nav izvērtēts, kāds ir piekrastes iedzīvotāju un viedoklis par grozījumiem un to ietekmi uz viņu dzīvi. Grozījumiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumi tiek virzīti, ignorējot valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu.

Ir skaidrs, ka Grozījumi samazinās veco mežu platības un pastiprinās mežu fragmentāciju. Grozījumu virzītāji mežu uzlūko tikai kā koksnes ieguves vietu, taču Latvijas sabiedrībai tas nozīmē daudz vairāk. Meži ir mūsu visu, nevis tikai vienas nozares resurss.

Mēs prasām nepieļaut turpmāku mežizstrādes intensificēšanu Latvijā un cinisku Latvijas Republikā spēkā esošo pamatlikumu un sabiedrības interešu ignorēšanu. Mēs prasām nepieņemt Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”.

Kučinska kungs, vai tiešām Jūsu dāvana Latvijai simtgadē būs jaunas kailcirtes mūsu mežos?

Vārds, uzvārds
Dzīvesvieta

loader