Baltija
Kas ir Baltijas jūras ēnu plāns? (Baltic Sea Shadow Plan)
Šis ēnu plāns apkopo Nevalstisko organizāciju prasības HELCOM par Baltijas jūras rīcības plāna (BSAP) atjaunināšanu.
Baltijas jūras rīcības plāna (turpmāk - BSAP), kas 2007. gadā tika pieņemts ar Helsinku konvenciju, mērķis bija līdz 2021. gadam atjaunot Baltijas jūras vidi labā ekoloģiskajā stāvoklī. Tomēr deviņas Baltijas jūras valstis ne tuvu nav sasniegušas šo mērķi.
BSAP vīzija "Veselīga Baltijas jūras vide ar dažādām bioloģiskām komponentēm, kas darbojas līdzsvarā, kā rezultātā tiek panākts labs vides / ekoloģiskais stāvoklis", nav sasniedzama, nepārprotami neīstenojot ekosistēmas pieeju visos rīcības plāna segmentos, un iesaistot visu ekonomikas nozaru un cilvēku darbības Baltijas jūras sateces baseinā.
Mēs esam bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes vidū. Veselai jūras un piekrastes dzīvei un dzīvotnēm ir būtiska nozīme mūsu izturībā pret ekoloģisko un klimata sabrukumu. Mēs esam atkarīgi no jūras un piekrastes ekosistēmām, lai mēs būtu veseli un bagāti, lai tās varētu veikt savas dabiskās funkcijas. Mēs esam atkarīgi no ekosistēmām, jo tās ir būtiskas dzīves sistēmas un olbaltumvielu avots pat tiem, kas dzīvo iekšzemē tālu no jūras.
Nākamā desmitgade būs izšķiroša. Sabrukusi Baltijas mencu populācija ir visbriesmīgākā pazīme, kas līdz šim brīdim norāda uz patieso nepieciešamību mainīt to, kā mēs pārvaldām visu ekosistēmu, kur mēs turpinām zvejot, būvēt un iegūt. Ar drosmīgu un pietiekamu politisku apņemšanos mēs varam panākt šīs izmaiņas - ja rīkosimies tūlīt.
Mēs aicinām visas Baltijas jūras valstis ievērot saistības, kas noteiktas HELCOM BSAP, un stiprināt tās, pieņemot pārskatīto 2021. gada rīcības plānu, kura mērķis ir: - vadīt to jūras ekosistēmu aizsardzību un saglabāšanu, no kurām galu galā ir atkarīgi iztikas līdzekļi un visas jūras nozares; mudināt visus dalībniekus pastiprināt centienus aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību un atjaunot Baltijas jūru; aicināt un iesaistīt pilsonisko sabiedrību, ieinteresētās personas un tiesību īpašniekus sadarboties ilgtspējīgas zilās ekonomikas izveidē. Izlasiet un lejupielādējiet pilnu Baltijas jūras Ēnu plānu šeit.
- 1771 skatījumi
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) un Koalīcija par tīru Baltijas jūru (Coalition Clean Baltic) ar Zviedrijas Postcode Foundation atbalstu uzsāka projektu Baltijas jūras reģionā sadarbībā ar vadošajiem reģionālajiem ekspertiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pētniecības institūtiem un vietējām organizācijām, lai izpētītu un demonstrētu plastmasas piesārņojuma ietekmi Baltijas jūras reģionā uz ekosistēmām, bioloģisko daudzveidību, pārtikas nekaitīgumu un klimata pārmaiņām, un risinātu trīs galvenos jautājumus:
- Cik daudz un kāda veida plastmasas no Baltijas jūras valstīm katru gadu nonāk Baltijas jūrā?
- Vai plastmasas piesārņojums palielina klimata pārmaiņas, ietekmējot ledus veidošanos un ledus kušanu jūrā?
- Vai plastmasa negatīvi ietekmē pārtikas avotus un apdraud sugas Baltijas jūrā?
Lai turpinātu veidot mūsu projektu, mēs aicinām interesentus un šajos jautājumos iesaistītās puses apmeklēt Semināru “Baltic Solutions for Plastic Pollution Workshop”, kas notiks Rīgā, 2018. gada 8. oktobrī Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijā no plkst. 12.00-18.00.
Biedrība “Vides aizsardzības klubs” sadarbībā ar CCB sekretariātu, koordinē semināra norisi un īsteno projektu sadarbībā ar ieinteresētajām dalīborganizācijām.
Detalizēta semināra programma pieejama:
https://ccb.se/?event=baltic-solution-for-plastic-pollution&event_date=2018-10-08
 |
 |
|
|
Photo: Tuula Narhinen www.tuulanarhinen.net/artworks/baltplast.html
|
Ar detalizētāku informāciju par Baltijas jūras piesārņojuma stāvokli var iepazīties:
http://stateofthebalticsea.helcom.fi/pressures-and-their-status/marine-litter/
- 2385 skatījumi
