Raksti

: Publicēts 03 Novembris 2017

2017. gada 2. novembrī biedrības "Vides aizsardzības klubs" biedres Elita Kalniņa un Aija Caune kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izglītības centru un vairākiem dabas aizsardzības inspektoriem piedalījās unikālā lašveidīgo zibju vērošanas pārgājienā Strīķupītē netālu no Vaidavas. Vērotājiem ļoti paveicās, jo 3 km garumā izdevās pamanīt taimiņu nārstu četrās vietās. Esam lepni, ka vairāk nekā 10 gadus atpakaļ kopīgās vides NVO iniciatīvās (kā piemēram, akcijās "Lašiem būt!") ir izdevies saglābt dabīgās nārstošanas vietas, celt sabiedrības apziņu par to, cik tā ir liela vērtība, ka mums ir upes, kurās laši atgriežas, lai nārstotu.

Lašveidīgo zivju - lašu, taimiņu un strauta foreļu - saudzēšanas periods jeb ieguves liegums turpinās līdz 31. decembrim. Lai gan administratīvais sods par vienu nelikumīgi iegūtu zivi ir sākot no 280 eiro, zaudējuma atlīdzība - līdz 715 eiro, tomēr maluzvejniekiem vilinājums un azarts gana liels.

Ejot šādos pārgājienos, ir iespēja iztraucēt arī malu makšķernieku nodomus.

Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas - novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī. Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, Saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet dzimto upju grīvās atgriežas, sajūtot upes ūdens specifisko ķīmisko sastāvu.

2261 skatījumi

: Publicēts 05 Maijs 2017

2696 skatījumi

: Publicēts 25 Aprīlis 2017

2017.gada 22.aprīlī VAK rīkoja talku Jūrmalā, Pils ielas 1 (Undīnes) tuvumā - tika sakopts kāpu mežs, uzsākta kāpu biotopa atjaunošana - daļēji izcirsts krūmu un jauno kļavu apaugums, iestādītas ap 200 priedītes, sakopti tie nedaudzie atkritumi, kas tur bija sastopami.

VAK iecerējis arī turpmāk sistemātiski rūpēties, lai šajā vietā atjaunotos kāpu mežs kā aizsargājams biotops - tiks ierobežots krūmu aizzēlums, pēc vajadzības vēl stādītas priedītes vai veikti citi darbi, konsultējoties ar meža biotopu ekspertiem.

Foto no talkas:

2454 skatījumi

: Publicēts 24 Aprīlis 2017

Biedrības par Zaļu pierīgu

un Mārupes novada un Olaines novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas

ATKLĀTA VĒSTULE

Mārupes novada domei

Olaines novada domei

Lielrīgas Reģionālai vides pārvaldei

Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrijai

Saeimas Tautsaimniecības komisijas Vides apakškomisijai

Cenas tīrelis agrāk bija lielākais Latvijas purvu masīvs.[1] Unikālā dabas vietas platības kūdras ieguves rezultātā ir samazinājusies vairāk nekā par pusi. No Latvijas ievērojamākā purva (8983 ha) saglabāta samērā neliela daļa dabas liegumu „Cenas tīrelis” (2133 ha) un „Melnā ezera purvs” (317 ha) teritorijā.

Ievērojot serificētu dabas ekspertu Ineses Silamiķeles un Rolanda Lebusa atzinumus par paredzamās kūdras ieguves Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā ietekmi uz dabas vērtībām, kuros minēts, ka:

1) Dabas liegums „Cenas tīrelis” iekļauts starptautiski putniem nozīmīgo vietu (PNV) sarakstā. Tomēr dabas lieguma robeža nesakrīt ar PNV robežu. Šādas teritorijas, kur PNV robežas aptver plašākas teritorijas nekā Latvijā noteiktās īpaši aizsargājamās teritorijas, ir vairākas (28) un pret Latviju 2007. gada 27. jūnijā tika uzsākta pārkāpuma procedūra lietā Nr.2007/2189. Lai zinātniski izvērtētu, kurām teritorijām nepieciešamas robežu izmaiņas, 2008.-2009. g. Latvijas Dabas fondā tika realizēts projekts “Eiropas Padomes Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību izpildes nodrošināšana Latvijā”. Tā rezultātā ir ierosināts paplašināt arī dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas (sk. shēma)[2]

2) Tieši robežojoties, ārpus dabas lieguma administratīvajām robežām, atrodas vēl apmēram 350 ha Cenas purva platību, kurās tiek plānots iegūt kūdru. Ņemot vērā, ka dabas liegums “Cenas tīrelis” atzīts gan par Natura-2000, gan starptautiski putniem nozīmīgu vietu, būtu lietderīgi šo, vēl mazskarto purva platību, pievienot dabas liegumam. Tādējādi tiks novērsta būtiskam apsaimniekošanas pasākumam – meliorācijas ietekmes neitralizēšanai, principiāli pretēja darbība tajā pašā purva masīvā un salīdzinoši nelielā attālumā – jaunu susināšanas grāvju izveide kūdras ieguves vajadzībām. Vienlaikus dabas lieguma robežas tiks optimizētas un izlīdzinātas atbilstoši reālajai situācijai dabā.

3) Īpaša nozīme ir Cenas purva putnu faunai, par kuru zināms salīdzinoši daudz. Dažādu laiku pētījumos te konstatētas 26 Latvijā īpaši aizsargājamas un Eiropas Padomes Putnu direktīvas pielikumu sugas, no kurām liecības par to klātbūtni pēdējos 50 gados ir par 19 sugām vismaz 8 no tām ir purviem specifiskas, kas ligzdo tikai purvos, vai purvos ligzdo lielākā populācijas daļa. Daļa īpaši aizsargājamo putnu sugu, kas novērotas ekspedīcijās, ligzdo purvu aptverošajā meža joslā tiešā purva tuvumā, bet purvā medī vai barojas.

4) Paredzamā susināšanas grāvju izveide ir principiāli pretējs pasākums dabas liegumā īstenotajai hidroloģiskā režīma stabilizēšanai, kas apdraudēs neiznīcināto ES nozīmēs aizsargājamo biotopu platību kvalitāti gan lieguma „Cenas tīrelis” aizsargjoslā, gan lieguma teritorijā. [3]

Pretstatā ekspertu ierosinājumam uz veikto pētījumu secinājumu zinātniskā pamata paplašināt aizsargājamo teritoriju PNV faktiskajās robežās, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumā atrodam cinisku un skaidru norādi, kas liecina, ko nozīmēs kūdras ieguves lauku paplašināšana: „...purva nosusināšana derīgā izrakteņa izstrādes procesā rada putniem nelabvēlīgus apstākļus ligzdošanas un barošanas vietām...”[4]

Mēs uzskatam, ka kūdras atradņu ierīkošana nevar būt attaisnojums, lai iznīcinātu Starptautiski putniem nozīmīgu vietu, ja arī tā resorisku un atsevišķu uzņēmumu biznesa interešu dēļ pagaidām nav ietverta aizsargājamā teritorijā „Cenas tīrelis”.

Ir nepieļaujama 344 hektāru Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopu, kas veido joslu ap liegumu „Cenas tīrelis”, iznīcināšana.[5]

Atzīmējot

a) to ka Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā nav norādīts argumentēts pamatojums vairāku ES nozīmes prioriatāri aizsargājamo biotopu neatgriezeniskai iznīcināšanai 311 hektāru lielas platībā,

b) kā arī apzinoties to, ka ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību samazināšanas un NATURA – 2000 Dabas aizsardzības plāna rekomendāciju neievērošanas rezultātā nelabvēlīgu pārmaiņu iestāšanās gadījumā, kā arī starptautiski putniem nozīmīgu vietu degradēšana var izraisīt starptautisku sankciju ierosināšanu pret Latvijas valsti,

mēs:

1) Kategoriski iebilstam pret kūdras ieguvi dabas liegumam „Cenas tīrelis” tieši piegulošajās nepārveidotajās dabas teritorijās, kas faktiski nozīmē Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopu iznīcināšānu un kuras pēc Latvijas dabas fonda veiktajiem pētījumiem atbilst starptautiski putniem nozīmīgu vietu kritērijiem.

2) Pieprasam dabas lieguma „Cenas tīrelis” palielināšanu līdz aizsargājamo biotopu un starptautiski putniem nozīmīgas vietai atbilstošo teritoriju faktiskajām robežām (t.i. teritorijas, kuras tika ieteikts pievienot liegumam, izstrādājot lieguma „Cenas tīrelis” dabas aizsardzības plānu).

3) Pieprasam nepieļaut kūdras izstrādes vietas ierīkošanu purvā starp Jaunmārupes ciematu un Jaunmārupes – Olaines ceļu, jo minētā vieta ir tuvākā Jaunmārupes ciematam piegulošā dabas pamatnes teritorija, ko atbilstoši Mārupes novada teritoriālajam plānojumam paredzēts izmantot mežsaimniecībai, kā arī purvs ir saimnieciski neskarts un lielā platībā to aizņem ES nozīmes prioritāri aizsargājamais biotops „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*)

4) Atbilstoši ES Biotopu direktīvai valstī ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību nav pieļaujams samazināt, tāpēc projektā paredzētā 344 ha aizsargājamo biotopu un tajā skaitā 311 ha prioritāri aizsargājamo ES nozīmes biotopu iznīcināšana ir uzskatāma par būtisku ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības neievērošanu, kas nonāk pretrunās ar ES Biotopu direktīvā paustajiem pricipiem. Ievērojot, ka biotopa likvidēšana paredzēts veikt kompaktā teritorijā, kas veido vienu kompleksu ar NATURA 2000 teritoriju „Cenas tīrelis”, šādu rīcību uzskatām par būtisku vides aizsardzības labās prakses pārkāpumu par kuru ziņosim ES Komisijas Vides ģenerāldirektorātam.

[1] ATZINUMS par dabas vērtībām kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā,

Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu,

zālāju, jūras piekrastes biotopu eksperte, Dr. ģeogr. Inese Silamiķele (sertifikāts Nr. 019, izsniegts 18.06.2010, derīgs līdz 17.06.2013.) – 19.lpp. - 2.lpp.

[2] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. 2. attēls. IVN procesa ietvaros izvērtējamā purvu daļa ar dabas liegumu un PNV robežām.– 9. lpp.

[3] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā – 2.,3. lpp.

[4] Ietekmes uz vidi novērtējumam kūdras ieguves lauku paplašināšanas Mārupes novada Mārupes pagasta, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijās. Darba ziņojums. Rīga 2015. - 46. lpp.

[5] Biotopi „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*) iznīcināti – 288 ha, „Purvaini meži” (kods: 91D0*) iznīcināti – 23,5 ha.). „Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” (kods: 7120) iznīcināti – 33 ha, t.i. kopā – 344,5 ha.Atzinums par mežu un purvu biotopiem, vaskulārajiem augiem kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā, Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Inese Silamiķele (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018.) – 10-12.lpp.

Vides aizsardzības klubs 24.04.2017. ir nosūtījis oficiālu vēstuli Olaines novada domei ar lūgumu neatbalstīt kūdras ieguves paplašināšanu Cenas tīrelī, ceram uz pašvaldības deputātu sapratni, ja ne - esam gatavi tiesāties!

2744 skatījumi

: Publicēts 22 Aprīlis 2017

15. aprīlis, sestdiena,7.15 – snieg, auksti, tikai 2 grādi virs nulles. 11.00 pulcēšanās Strazdupītes talkai, sakopt upīti, tās krastus Lieldienām – cilvēku priekam, uzlabot upes straumi, izvācot kokus un atkritumus, palīdzēt zivīm, tā atbrīvojot tām atņemto dzīvības telpu. Talkas organizatori - Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļa, biedrība „GiiBii”, piedalās Vides aizsardzības kluba biedri. Vai cilvēki atnāks? Ir taču siltāk, ērtāk...palikt mājās, un apstākļi, un pārliecības...,nepārliecinātība vai jautājumi, uz kuriem nav pareizās atbildes?

Sniegs mitējies, esam klāt, Kaspars no GiiBii ar grābekļiem mūs jau gaida, ir jau pašiem savi arī līdzi, sagādāti maisi un darba cimdi. Tepat Uģis, pienāk Anda, ar riteni piebrauc Juris: „Re, man ir garie zābaki, varēšu brist upē, lai koku gabalus vilktu, tie aizsprosto upi!” Tad vēl kāds pienāk un vēl....,esam jau krietns pulciņš, dodamies uz upītes iztekas vietu – Dambjpurvezeru. Tur – talkas sākums, darba cimdi, tukšie maisi, vieta pusdienām un karstai tējai. Un bērniņi arī talciniekiem līdzi,saskaitīju septiņus,mazākajam ne vairāk par 3 gadiem. Kaut arī nu nepavisam nav silts laiks, mājās TV, kompji ar datorspēlēm, draugi....Bet te? Te – mežs, un ezers ar gulbjiem, pīlēm, citiem putniem, Strazdupīte ar strazdu dziesmām, zivīm, kurām tajā dzīvot grūti, trūkst gaisa, nav vietas, nav ceļa brīvam peldējumam, plastmasas pudeles, koku gabali, maisiņi, papīri..., piesārņota. Jāpalīdz, ne jau vienmēr tas ir viegli...Domāju – tā zivs, karūsa, vai cita, nez cik tālu no upes iztekas uz priekšu tiks...un kas to ceļa galā gaida?

Valentīns raizējas: „Zāģi vajag, lai tos baļķēnus pazāģētu, un malka citiem, piknika vietai būs!Cimdi, maisi vai ir visiem? Grābekļu pietiks?” Pienāk Valdis, ciešs rokas spiediens - ”Dodamies strādāt!” Arī VAK seniors Oskara k-gs ir atbraucis. Saskaitījām, esam sapulcējušies 25. Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām. Iepazināmies ar vietējiem iedzīvotājiem – Uģi, Ludmilas –k-dzi. Pensionētā skolotāja jau talciniekiem enerģiski stāsta, rāda īpaši piesārņotās problēmvietas: „Mēs jau te talkojam dažreiz. Re, melnie maisi ar atkritumiem, tos savācām, koku gabalus, citas drazas gan, no upes izvilkt grūti...Sirds sāp, tik piesārņots viss , bet tik skaista vieta – ezers ar gulbjiem, te vasarā peldamies. Un upīte, tur kādreiz zivis makšķerēja. Tagad? Nav upē zivju, nav....Ja nu kāda, aizmaldījusies. Un mežā – ir ogas, sēnes. Atbrauciet vasarā, tad redzēsiet, cik te skaisti, kad zaļš viss. Jā, skola tepat. Bet bērnus, talkojam, sakopjam, redzējusi neesmu. Kāpēc? Nu laikam kaut kas ar to audzināšanu nepareizi...Kas man palīdz lasīt tos atkritumus? Ehh, es pati, pensijā, laika daudz, kāds kaimiņš vēl atnāk kādreiz palīgā. Dzejoli pat sacerēju – par Strazdupīti, vietējiem patīk, pēc pusdienām nolasīšu. Bet tagad ejam, parādīšu, kur visvairāk vajag pastrādāt!”

Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām. Uģis, Ludmilas k-dze, Kaspars no GiiBii (viņiem te netālu biroja telpas) satraukti, noraizējušies par vides piesārņotību, tās aizsardzību, sakopšanu šajā rajonā, mums pastāsta savādas lietas. Uzzinām, ka Strazdupīte kaut kad, dabiskajā savā ceļā esot ietecējusi Juglas ezerā, vispirms gan pārpurvotā vietā, tad caur to ezerā. Purvs, ceļot jaunbūves, nosusināts, upe palikusi bez dabiskās ietekas, un tā mākslīgi izveidota....kanalizācijā. Hmm, upe ietek kanalizācijā??? Iznīcināta dabiskā ekosistēma?
Un zivis? Uz kurieni tās upē peld? Domāju, vai zivis arī mēdz būt tik gudras, lai peldētu... atpakaļ...,uz ezeru? Ludmila raizējas: „Par maz atkritumu tvertņu. Mežā ir, pie upītes nav. Bet pie upītes arī vajadzētu! Un pie ezera vairāk!” Paskatāmies, pie upītes neredzam nevienu. Nav jau nav cilvēki tik ļaunprātīgi, ja būtu miskastes pietiekamā daudzumā (jā, un arī tās regulāri kāds izvāktu), tad jau nu tomēr upē, arī mežā, to atkritumu būt mazāk gan.” Uģis mūs vēlreiz aizved līdz aizdomīgiem grāvīšiem, kas joprojām iziet no privātmāju teritorijām. Redzam, kādā ir netīri pienaini pelēks ūdens, it kā pēc ziepju škīduma smaka, ietek upītē. Netālu no daudzdzīvokļu mājām – tur, kur lielie atkritumu konteineri, aizdomīga dzelzs truba upes krastā ierakta, var jau būt – tīrs notekūdens. Turpat, upē samesti krēsli, veci dēļi, putekļusūcēja atliekas, citas drazas. Bet lielie konteineri taču blakus!Uģis stāsta – bērni spēlējas, velk ārā, štābiņus taisa. Kāpēc? Rotaļlaukumu, iekārtotu vietu sportošanai trūkst? Bet..., ja talkotājiem nebūtu jādarbojas ar atkritumu, drazu, tukšo plastmasas pudeļu vākšanu, tad varbūt varētu...palīdzēt izveidot pastaigu takas bērniem, lielajiem, kādu atraktīvu laukumiņu bērniem sportošanai, varbūt pat no tiem pašiem kokiem, kas no upītes izvilkti. Atcerējos Tērvetes dabas parka takas un objektus. Tad kāpēc tomēr tik daudz to plastmasas pudeļu upēs, visapkārt, aizvien? Blakus talkas vietai – veikals „Maxima”. Iepakojumu depozītu sistēma? Lasīts, dzirdēts par to, esot ārzemēs, kaimiņvalstīs. Jā, jā, pie mums arī esot. Bet vai pietiekami plaši? Cik veikalos ir būts, neesmu redzējusi, ka tukšās plastmasas pudeles, citu taru, var nodot veikalā, automātā, pretī par to saņemot naudu vai čeku, ko var izpirkt uz vietas veikalā. Tad varbūt tas - uzdevums deputātiem, esošiem un nākamiem – pacīnīties par šīs sistēmas plašāku ieviešanu?

Talka. Sadalāmies 2 grupās. Viena grupa - strādās gar upes krastu līdz ceļam, otra, pretējā pusē. Upe, tuvāk ezeram, tīrāka – upes straume vēl jūtama, un arī vietējie iedzīvotāji bija talkojuši. Otrā pusē – njā, liekas pat, vienā talkā visu nepaveikt. Grūtākais jau tos slapjos kokus, sadzīves tehnikas, krēslu gabalus ārā vilkt. Meklēju, skatos, kur tad ir tā zivs, karūsa? Taču jānoskaidro, uzdevums dots – cik tālu no upes iztekas ezerā tā var tikt. Ejot gar upes krastu, redzu pudeles, kokus, kurus varu aizsniegt, jāmēģina izvilkt. Satieku Kristīni ar 3 pavisam maziem bērniņiem, mazākais - lielu papīra gabalu no upes krasta uz jau salasīto kaudzīti nes. „Mums vajag maisu, mēs jau te daudz salasījām,” smaida Kristīne. Maiss tūliņ būs, bet domāju – bērniem auksti, ledains vējš, kur Kārlis ar katliem, ūdeni karstai tējai un talcinieku zupai. Kārlis solīja, Kārlis būs, un zupa, un tēja, desiņas ar štovētiem kāpostiem, mēs jau iepriekš visu sarunājām – kas nesīs pašu lasītu zāļu tēju, kas desiņas... Bet pusdienās uz galda ir gan sēnītes, gan rosols, gan cepumu paka, kas no kura. Aizmirsu Kristīnei un bērniem pavaicāt: „Vai zivi neredzējāt?” Skatos upē, neredzu nevienu zivi, pat ne ūdens riņki vai burbuli, pazīmes, ka dzīva radība kaut kur ir...Otrpus ceļam Oskara k-gs stāvā krastā, aizelsies, piekusis, maiss gandrīz pilns. Saucu:„Atpūtieties, Jūs jau tik daudz izdarījāt, lai jaunie vēl pastrādā!” Juris ar garu ķeksi velk satrupējušos koku gabalus, Uģis stiepj uz kaudzi. Iespaidīgs krāvums. Gribas jautāt – „Zivis neredzējāt?”, bet baidos – smiesies, teiks: „Strādā, nāc palīgā, tad zivis būs! Zivis meklē, kur dziļāk, bet cilvēks...” Nu labi, ar zivīm skaidrs, bet ar cilvēkiem, ne gluži. Jo, ja mēs, kaut tie, kas te esam, būtu domājuši vien par savām ērtībām, vai tad...būtu te, pie Strazdupītes, austumā, ledainā vējā..?

Beidzot satieku Valentīnu, velk no upes ārā koka gabalus kopā ar biedriem, puikas palīdz, sauc: „Mēs zivi redzējām! Nejauši izvilkās, tā bija karūsa!Rokā paturēju, atpakaļ upē palaidu, lai dzīvo.” Jā, līdz pusupei zivs tika, bet, vai elpas pietiks,tur, kur tie ziepjaini baltpelēkie ūdeņi upē ietek? Un tālāk, uz kurieni....?

Tuvojas pusdienlaiks, dodamies uz karstās tējas, zupas un desiņu vietu, tur pie ezera...Ir jau daži te, sasiluši, paēduši, daži vēl blakus strādā. Mazā meitene, Uģa meitiņa Agate, zvejo..., ar kociņu...,plastmasas maisiņus no ezera. Kaspars sauc, „Vēl tikai to ezera piekrastes gabaliņu vajadzētu patīrīt, tur gulbji, pīles pulcējas. Pudeles peld un cēlie gulbji starp tiem. Baltie putni groza kaklus, un pat liekas, kā piekrizdami, māj ar knābjiem...,”jā, jā, tas ir pareizi, labi, tas, ko jūs darāt.....”

Pusdienas paēstas, Ludmila savu dzejoli – veltījumu Strazdupītei nolasījusi, konkursi notikuši, balvas pasniegtas – gan par labāko ideju upes aizsardzības uzrakstam, gan čaklākajam talciniekam....Un tomēr, liekas, to nevajadzēja, jo centās, daudz izdarīja....visi, gan lielie, gan mazie. Uzraksts, ar balsu vairākumu izvēlēts, uz koka plāksnes ar marķieri uzrakstīts, pie staba pienaglots, vēl tikai jānes, jāierok upes krastā, tur, kur to atkritumu bija visvairāk....Valentīns paņem stabu ar uzrakstu un nes.....”Zini, dīvainas vīzijas man to stabu nesot, rīt Lieldienas...” „Galvenais,jau, Valentīn, tas uzraksts uz plāksnes, un cerība...,ka cilvēki sapratīs.”

UPI ZIVĪM, KOKUS PUTNU DZIESMĀM, ATKRITUMUS MISKASTĒ!

PĒC TALKAS. Jāpalūdz Kasparam, lai paseko, cik ilgi tas mūsu ieraktais stabs ar uzrakstu paliks savā vietā....Jāpaseko, lai visi atkritumu savlaicīgi tiek aizvesti. Tāpat jāzvanās, jāorganizē, lai savākto koku, dēļu kaudzes izved. Jā, un atdzejot vietējās dzejnieces, pensionētās skolotājas Ludmilas k-dzes dzejoli...Te, pagaidām, mēģinājums vienam pantam:

Vai būs..., ka nicīgi mēs teiksim:

„Tā nav upe, bet kāds apmāns!

Grāvis smirdīgs, jārok ciet!”

Atlidos strazdi...ik pavasari,

meklēs Strazdupīti, mūsu upi.

Tās vairs nav.....

Par saskatītajiem vides aizsardzības pārkāpumiem, problēmjautājumiem, talcinieku ierosinājumiem apkārtējās vides un rekreācijas iespēju uzlabošanai informēsim Rīgas domi, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Veselības inspekciju....

Rakstu sagatavoja: Valentīns Jeremejevs, Jolanta Vikmane